Lai gan latviešu uzkrājumu apjoms bankās jau daudzus gadus rāda pieauguma tendenci, valsts iedzīvotāji nav finansiāli gatavi satricinājumiem, un tas var novest pie ļoti nepatīkamām sekām.
Šodien finanšu drošības spilvena izveide ir kļuvusi vēl aktuālāka nekā pirms gada vai diviem, jo nenoteiktība pasaules ekonomikā pieaug, un nelabvēlīgu notikumu risks ir augstāks nekā iepriekš.
Ja paskatās uz kopējo depozītu statistiku komercbankās, var rasties iespaids, ka ievērojama daļa sabiedrības ir labi sagatavojusies melnajai dienai. Kopējais atlikums kontos uz vienu iedzīvotāju Latvijā, ieskaitot zīdaiņus, pārsniedz 6000 eiro, un šī summa var šķist pietiekami liela. Tomēr tas ir tikai vidējais rādītājs, un ar to labās ziņas beidzas.
Atbildot uz jautājumu, kādai daļai bankas klientu summa kontos pārsniedz 500 eiro, bankas investīciju atbalsta nodaļas produktu līnijas vadītāja Karina Rokjāne atbild, ka tas ir aptuveni 54% klientu. Tas nozīmē, ka pārējo 46% finansiālā situācija ir sliktāka. Nav izslēgts, ka daļa no viņiem ir atvēruši kontus vairākās bankās vai ieguldījuši līdzekļus nekustamajā īpašumā, zeltā, obligācijās utt. Tomēr kopējā aina paliek satraucoša, jo 500 eiro ir diezgan pieticīga summa, tātad ievērojama daļa Latvijas iedzīvotāju ir finansiāli neaizsargāti. Problēma ir tā, ka lielu ekonomisko satricinājumu gadījumā ienākumu plūsma var ātri izsīkt, bet neliels rezervs - ātri beigties.