Baltijas valstis un jo īpaši Latvija kļūst aizvien populārākas migrantiem no Pakistānas un Indijas. Saistībā ar to pieaug diskusiju skaits par Latviju kā migrācijas valsti populārajā starptautiskajā forumā Reddit.
Lūk, ko par Latviju raksta tie pakistāņi un indieši, kuri apmeklējuši mūsu valsti, kā arī tie, kuri tikai interesējas par iespēju ierasties Rīgā.
-
"Vai šeit ir kāds no Pakistānas, kurš bijis Rīgā un Latvijā?" - interesējas lietotājs Dranime Fufu, un turpina ierakstu ar šādiem vārdiem: «Es dzirdēju daudz sliktā par Baltijas valstīm, bet visas trīs izskatās ļoti interesanti. Imigrācijas gandrīz nav, tāpēc rasisms ir plaši izplatīts. Katru gadu visās trijās valstīs notiek SS gājieni. Viens no augstākajiem pašnāvību līmeņiem pasaulē. Lielākā daļa cilvēku ir noslēgti, grūti komunicēt. Pieaugošā Krievijas iebrukuma briesmas pastiprinājušas ksenofobiju — patiesībā tur dzīvojošā krievu minoritāte tiek slikti izturēta un apsūdzēta visās sociālajās nelaimēs. Laika apstākļi ir ļoti depresīvi.»
-
Viņam atbild cits lietotājs Yafar Nahk: «Es dzīvoju vairāk nekā 5 gadus daudz sliktākā un mazāk attīstītā Austrumeiropas valstī. Pēc tam pārcēlos uz Spāniju, bet tagad dzīvoju Vācijā. Brāli, jo mazāk šiem eiropiešiem ir pieredzes sazināties ar cilvēkiem no Pakistānas, Indijas utt., jo mazāk rasistiski un ksenofobiski viņi pret tevi izturēsies. Brauc uz Latviju un mācies — vienkārši pārliecinies, ka saproti: tas būs liels pārmaiņas, un tev būs jāpielāgojas jaunam dzīvesveidam. Cieni vietējo kultūru un tradīcijas — tas cilvēkiem nozīmē daudz. Jēga ir tāda, ka tu, iespējams, saskarsies ar kādu rasismu, bet kopumā dzīvoši daudz labāk un izbaudīsi savu uzturēšanos tur. Baltijas valstīs dzīvo diezgan daudz neeiropiešu, īpaši indiešu studentu.»
Savukārt citā Reddit foruma pavedienā students no Indijas interesējas par darbu Latvijā: "Es esmu indiešu students, domāju par studijām Latvijā. Kādi ir aptuveni izdevumi studentam? Vai ir viegli atrast darbu Latvijā, ja zini tikai angļu valodu?" Viņam atbild:
-
«Godīgi sakot, ja tev nav vecāku, kuri var tevi vismaz daļēji atbalstīt, tu vari nonākt nelegālā hosteļā ar trīsdesmit citiem cilvēkiem no Indijas vai Pakistānas. Gala summa ir atkarīga no kopmītņu izmaksām, bet es teiktu, ka absolūtais minimums ir 600–700 eiro mēnesī» - dalījās Lemony-Signal.
-
«Vienīgās iemesli, kāpēc braukt studēt uz Latviju: tas ir salīdzinoši lēti un tur pieņem praktiski visus! Universitātes izmisīgi meklē studentus, jo iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ to skaits pastāvīgi krītas. Pirms 20 gadiem Latvijas augstskolās bija 130 000 studentu. 2023. gadā — 74 000. Un šis skaitlis vispār turas tikai tāpēc, ka valsts apmaksā mācības aptuveni 40% studentu. Tas dod iespēju mums iekļūt ES, bet pēc tam, iespējams, pārcelties uz valsti ar labākām perspektīvām. Var ierasties un strādāt jebkurā nelegālā darbā, bet ienākumi tur ir ļoti zemi. Izglītības kvalitāte — vienkārši smieklīga (avots — mani 6 gadi mācību Latvijas universitātē; ja netici, paskaties pasaules universitāšu reitingus — neviens Latvijas universitāte nav top-1000!)", - dalījās lietotājs Shadow What. - «Un, ja tu mācies datorzinātnes un tajā pašā laikā strādā ne kvalificētā darbā — tu, būtībā, pats sev dari pāri. Jo mācības Latvijas universitātēs neko nemaksā, tas ir tikai papīrs. Ja vēlies tiešām kaut ko iemācīties, tev būs jānodarbojas ar to pašam. Un informātika prasa milzīgas laika izmaksas.»
-
"Latvieši aizbrauc uz Apvienoto Karalisti un ASV, iedzīvotāju skaits samazinās jau vairāk nekā desmit gadus. “Smadzeņu noplūde” Latvijā — realitāte. Vai universitātes piesaista ārvalstu studentus tikai finansējuma dēļ? Nezinu. Valodas barjera — tā ir tiešām problēma, un normālu sarunu ir grūti veikt, ja neieguldi vismaz gadu valodas apguvē. Latvieši un ārvalstu studenti mācās dažādās grupās. Esi gatavs mācīties latviešu valodu bez Duolingo. Un vēl latvieši nepatīk tukšas sarunas. Pastāv neizteikta asociācija “melns = slikts”. Un, ja godīgi, tas nav tikai Latvijā — tas ir visā Eiropā, varbūt pat visā pasaulē. Nezinu. Visām labajām latviešiem — nepārdzīvojiet, nekas personīgs", - dalījās savās pārdomās Thinker.
-
"Es dzīvoju starp Itāliju un Latviju. Nezinu precīzi, cik maksā mācības Latvijā, bet dzīves izmaksas Rīgā šobrīd ir salīdzināmas ar tipiskām studentu pilsētām Itālijā. Vismaz Itālijā ir tāda lieta kā diritto allo studio — ja esi nabags, mācības faktiski ir bezmaksas, un tev vēl nodrošina kopmītnes un ēdināšanu. Mīnuss? Darba ir maz — gan studiju laikā, gan pēc (iespējas ir, bet veiksmīgas stāsti ir retums)," - raksta DefiantAlbatros. - "Latvijā es pamanīju, ka ārvalstu studenti, kuri nav latvieši, parasti strādā kā Bolt/Wolt kurjeri, t.i., nodarbojas ar ēdiena piegādi. Tas izklausās ne tik slikti, kamēr nesaproti, ka ziemā Rīgā temperatūra nokrīt līdz –20 °C un pat zemāk. Dzīvojot iepriekš Indijā, es zinu, ka tas ir šoks. Turklāt seši mēneši bez saules ļoti ietekmē pašsajūtu: depresija dēļ D vitamīna trūkuma — pilnīgi reāla. Likums nosaka, ka klientu apkalpošanas pozīcijās jāstrādā cilvēkiem, kuri runā latviešu valodā (izņemot Ukrainas bēgļus), kas nozīmē — strādāt Burger King var, bet tikai “virtuvē”, ne ar klientiem. Es ieteiktu braukt studēt uz Latviju, tikai ja tev ir vecāki, kuri var laiku pa laikam nosūtīt naudu uz visiem gadījumiem. Ja tev pašam jāapmaksā mācības vai, vēl sliktāk, jānosūta nauda mājās — nevajag. Tu, protams, izdzīvosi, bet koncentrēties uz mācībām nevarēsi. Attiecībā uz rasismu — Rīgas centrā viss ir daudz labāk, bet, ja aizbrauc uz nomali, situācija ir pavisam cita. Es zinu cilvēkus vēl no padomju laikiem, kuri joprojām ir diezgan rasistiski noskaņoti (vēlāk uzzināju, ka pat mans zobārsts, kurš kādreiz devās uz Dienvidaustrumu Āziju ar humānās misijas misiju, teica manam latviešu vīram nepatīkamas lietas, kamēr es biju ārstēšanā). Es īpaši neuztraucos par rasismu: pēdējā laikā es atceros tikai vienu uzbrukumu Indijas pilsonim, bet pat tur nav skaidrs, vai iemesls bija rasu.»
-
"Bolt un Wolt strādā daudz indiešu. IT jomā Latvijā arī ir daudz indiešu. No sarežģītākajiem, bet joprojām pieejamajiem variantiem — daudzi indiešu restorāni," - raksta D.
