Ukrainas bērnu integrācija Latvijas izglītības sistēmā notiek fragmentēti un nevienmērīgi, secinājuši sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieki.
Piemēram, Fizisko personu reģistrā reģistrēti 6977 ukraiņi vecumā līdz 17 gadiem, bet Valsts izglītības informācijas sistēmā pirmsskolā un 1.-12. klasē šī gada oktobra sākumā reģistrēti 3687 bērni. Kur palika 3290 bērnu?
Pētnieki atsaucās uz Izglītības un zinātnes ministrijas amatpersonu pausto Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas 15. oktobra sēdē, kur norādīts uz pašvaldību atbildību.
Tikmēr "Providus" pašvaldību aptaujas liecina, ka informācijas vākšana ir fragmentēta, biežāk tiek apzināti bērni jaunākajās klasēs, retāk - vidusskolēni.
Pētījums atklāj, ka daļa ukraiņu bērnu nav Latvijas izglītības sistēmā vairāku iemeslu dēļ. Galvenokārt vecāki izvēlas šo ceļu, jo mācības apgrūtina valodas barjera un slikta pieredze skolās, tostarp mobings un adaptācijas trūkums, secinājuši pētnieki.
Turklāt daļa ģimeņu plāno atgriezties Ukrainā vai uzskata, ka vecākiem jābūt brīvai izvēlei par bērna izglītības veidu. Kā citi iemesli tika minētas grūtības mācīties paralēli Latvijas un Ukrainas programmām, kā arī vēlme, lai bērns turpinātu mācīties dzimtajā valodā.
"Providus" aptauja rāda, ka mazākums ukraiņu bērnu vecāku uzskata, ka viņu bērnam obligāti jāapgūst Latvijas izglītības programma. Starp vecākiem, kuru bērni jau mācās Latvijas skolās, šo viedokli atbalstījuši 37%, savukārt starp vecākiem, kuru bērni mācās Ukrainas izglītības centros Latvijā, atbalsts ir tikai 5%.
Daļa bērnu mācās tikai tiešsaistē Ukrainas izglītības sistēmā, un vecāki norāda uz problēmām komunikācijā un saskarsmē ar vienaudžiem, kā arī grūtībām rakstītprasmes un lasītprasmes attīstībā.
Pētījumā izmantotas šogad veiktas fokusa grupas ar skolotājiem un skolu administrācijas pārstāvjiem, Ukrainas civiliedzīvotājiem, intervijas, kā arī pašvaldību un Ukrainas civiliedzīvotāju aptaujas.
"Providus" veiktie pētījumi jau iepriekš norādījuši uz šķēršļiem saistībā ar ukraiņu bērnu iekļaušanos Latvijas izglītības sistēmā, tostarp izcelta valodas barjera un atšķirīgais pašvaldību sniegtais atbalsts.
Atstāt komentāru