Veselības ministrija (VM) izvērtējusi iespēju noteikt vienādas recepšu medikamentu cenas visās aptiekās, taču secinājusi, ka šāda modeļa ieviešana Latvijā nav nepieciešama, jo tas nesniegtu būtisku labumu sabiedrības veselības aizsardzības jomā un varētu mazināt konkurenci.
Par to liecina ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums, ko šodien skatīja valdībā.
Ziņojumā norādīts, ka uzdevums sagatavot izvērtējumu par vienotas cenas principa ieviešanu Latvijā tika dots Ministru kabineta 2024. gada 16. jūlija sēdē, izskatot grozījumus noteikumos par zāļu cenu veidošanas principiem. Lēmuma izpildei tika izveidota darba grupa, kas analizējusi gan citu valstu pieredzi, gan ES tiesu praksi.
Fiksēts aptiekas uzcenojuma modelis recepšu zālēm vairākās Eiropas valstīs, tostarp Vācijā, Francijā un Somijā, nodrošina vienādas gala cenas visās aptiekās, lai garantētu pacientiem vienlīdzīgu finansiālo pieejamību un aizsargātu mazās aptiekas. Tomēr šāds regulējums rada riskus - ja uzcenojums ir pārāk zems, lauku aptiekas var kļūt nerentablas un samazināties aptieku tīkla pieejamība, secinājusi VM.
KP savos atzinumos VM vairākkārt norādījusi, ka vienādas recepšu zāļu cenas var mazināt konkurenci un aptieku neatkarību, jo Latvijā jau ir noteiktas maksimāli pieļaujamās zāļu cenas un vienots cenu regulējums kompensējamo medikamentu sistēmā. Padome ieteikusi turpināt praksi, ka arī ārpus kompensācijas sistēmas šīm zālēm cena ir tāda pati kā kompensācijas sarakstā, ko VM ar grozījumiem jau ieviesusi.
Vienlaikus KP atsaucas uz Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūru, kas atzīst fiksētu cenu noteikšanu recepšu zālēm par iespējamu ierobežojumu preču brīvai apritei un konkurencei, ja valstij nav pietiekamu pierādījumu, ka šāds regulējums efektīvi aizsargā sabiedrības veselību.
Lai izvērtētu faktisko situāciju, Veselības inspekcija veica cenu apsekojumu četros Latvijas novados un Rīgā. Analizējot izvēlētus nekompensējamos medikamentus, secināts, ka to vidējā cena būtiski neatšķiras: novada pilsētā - 9,937 eiro, ārpus pilsētas - 9,944 eiro, bet Rīgā 9,989 eiro. Cenu starpība novados nepārsniedza 5%. Aptiekas pārsvarā piemēro maksimālo uzcenojumu, līdz ar to cenas nozīmīgi neatšķiras atkarībā no atrašanās vietas. Atšķirības visbiežāk saistītas ar atlikušā krājuma iepirkuma cenām. Retos gadījumos, kad zāles bija lētākas, tas novērots neatkarīgās aptiekās.
Darba grupa secinājusi, ka vienādu recepšu zāļu cenu ieviešana Latvijā neuzlabotu piekļuvi medikamentiem un varētu pat mazināt konkurenci, savukārt atsevišķu aptieku piemērotās atlaides pacientiem ir sabiedrības interesēs.
Ziņojumā secināts, ka vienādu cenu modelis maz ticami sniegtu papildu ieguvumus lauku aptiekām. Turklāt pašlaik pacientu interesēs aptiekās tiek piemērotas atlaides nekompensējamām recepšu zālēm, kuru aizliegšana neveicinātu cenu samazināšanos.
Latvijā jau šobrīd noteiktais atļautais zāļu uzcenojums ierobežo zāļu cenu dempinga iespējas blīvāk apdzīvotās vietās. Tāpat cenu apskats norādījis uz vienlīdzīgām cenām. Līdz ar to vienādu zāļu cenu modeļa pozitīvā ietekme uz lauku aptiekām Latvijā visticamāk netiktu sasniegta, minēts ziņojumā.
Ņemot vērā izvērtējumu, VM rosina Ministru kabinetam atzīt par izpildītu ministrijai doto uzdevumu izvērtēt vienotas recepšu medikamentu cenas noteikšanu visās aptiekās.
Atstāt komentāru