Otrā līmeņa pensiju sistēmas uzkrājumi Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ievērojami pieauguši, tomēr līdzekļu daļa, kas tiek investēta aktīvos iekšzemē, ir ļoti zema, norādīts Latvijas Bankas Finanšu pieejamības pārskatā.
Dokumentā norādīts, ka svarīgs nosacījums kapitāla tirgus attīstībai ir pietiekama uzkrājumu apjoma esamība vietējiem nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām, kurus var novirzīt investīcijām.
Pastāv vairāki rādītāji, kas netieši norāda uz to, ka šāds potenciāls Latvijā ir. Piemēram, kredītu un noguldījumu attiecība Latvijas banku sektorā ir 64 procenti, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem eirozonā, kur šis rādītājs vidēji sasniedz apmēram 94 procentus. Tas nozīmē, ka būtiska daļa līdzekļu, kas novietoti Latvijas kredītiestādēs, netiek izmantota ekonomikas finansēšanai. Viens no risinājumiem situācijas uzlabošanai varētu būt šo līdzekļu mobilizācija, izmantojot vietējā kapitāla tirgus instrumentus.
Pārskatā arī norādīts, ka otrā līmeņa pensiju sistēmas uzkrājumi Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ievērojami pieauguši, tomēr to daļa, kas tiek investēta Latvijas aktīvos, strauji samazinājusies — no 61,6 procentiem 2010. gadā līdz 7,9 procentiem 2024. gadā. Tas ir ievērojami mazāk nekā pensiju fondu investīciju daļa vietējos Lietuvas un Igaunijas tirgos, kur tā attiecīgi ir 22,9 un 12 procenti.
Šie dati liecina, ka pieejamo uzkrājumu ir pietiekami, un ka kaimiņvalstu pieredze liecina par iespēju novirzīt salīdzinoši lielu daļu līdzekļu iekšējā kapitāla tirgus attīstībai. Latvijas kapitāla tirgus nepietiekamība saistīta ne tikai ar nepietiekamu pieprasījumu no investoriem, bet arī ar ierobežotu piedāvājumu, teikts pārskatā. Saskaņā ar dokumentu kapitāla tirgus potenciāls kā alternatīvs finansēšanas avots netiek pilnībā izmantots. Piemēram, Latvijas uzņēmumu apgrozāmo akciju kopējā vērtība 2024. gada beigās bija viszemākā eirozonā. Situāciju pasliktināja arī akciju sabiedrības Latvijas gāze lēmums izņemt savas akcijas no biržas.
Atstāt komentāru