Goda sargs pie Latvijas Brīvības pieminekļa — viena no «vizītkartēm» Rīgā, kuru katru dienu novēro simtiem tūristu un vietējo iedzīvotāju. Tomēr daudzi pamanījuši, ka dažreiz ierastajā vietā karavīra vienkārši nav.
«Tie ir, tad nav!» — brīnās iedzīvotāji. Viens no portāla Jauns.lv lasītājiem rakstīja: «Kāpēc goda sargu pie Brīvības pieminekļa nav katru dienu, kad tūristi vēlas nofotografēties, bet šodien — lietū un vējā — viņi stāv?»
Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis, vecākais seržants Jānis Kagis, skaidroja, ka sargs pie pieminekļa tiek izvirzīts katru dienu — no plkst. 10:00 līdz 16:00, tostarp brīvdienās. Sargu maiņa notiek katru stundu, bet kopš 2004. gada septembra karavīri arī patrulē teritoriju ap pieminekli ik pēc pusstundas.
Tomēr goda sargu neizvirza vai noņem, ja:
gaisa temperatūra pārsniedz +25 °C vai nokrītas zem −10 °C; vēja ātrums pārsniedz 10 m/s; krīt sniegs vai sniega vētra, un tajā pašā laikā vēja ātrums ir lielāks par 5 m/s; novērojama stipra lietus. Šādos laika apstākļos goda sargs neveic dienestu ne pie Brīvības pieminekļa, ne pie Rīgas pils.
Nedaudz vēstures
Goda sargs pie Brīvības pieminekļa parādījās kopš tā atklāšanas — 1935. gada 18. novembrī. 1940. gada 21. jūlijā, drīz pēc tam, kad Latvijas valdība pieņēma PSRS ultimātu un Rīgā iegāja Sarkanā armija, sargs tika noņemts. Tradīciju atjaunoja tikai pēc desmitgadēm — 1992. gada 11. novembrī.
