Šajā sezonā pret gripu vakcinēti gandrīz 19 000 cilvēku, taču tas joprojām ir ļoti maz 0 44

Šoruden valsts iepirkusi par 1,9% vairāk gripas vakcīnu nekā pērn - kopumā 133 120 devas. Iedzīvotājiem pieejamas trīs veidu gripas vakcīnas, kuru sastāvs pielāgots cirkulējošajiem vīrusu paveidiem, lai nodrošinātu labāko iespējamo aizsardzību.

Kā šodien preses konferencē sacīja Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas galvenais infektoloģijas speciālists Uga Dumpis, vienīgais imunitātes stiprināšanas veids pret gripu ir vakcīna. Viņš norādīja, ka saistībā ar gripas vakcinēšanās statusu novērojamas problēmas slimnīcas kontekstā. Parasti gripas sezonas un liela pacientu pieplūduma laikā slimnīca ir pārpildīta un noslogota. Gripa papildu tās simptomiem var izraisīt arī citas smagas slimības, piemēram, infarktu un insultu. Sevišķi bīstama šī saslimšana ir gados vecākiem cilvēkiem, kas pasliktina viņu vispārējo veselības stāvokli, tostarp arī demenci.

Profesors norādīja, ka gripa bieži izraisa pneimoniju, sirds un asinsvadu komplikācijas un hronisku slimību saasinājumus, īpaši cilvēkiem ar novājinātu veselību, un vakcinācija ir drošs un efektīvs veids, kā no tā izvairīties.

Latvijā riska pacientu grupā vakcinācijas aptvere ir zem 20%, kas vērtējama kā zema, atzina Dumpis, jo citviet Eiropā šis rādītājs mēdz pārsniegt 75%.

Speciālisti vērsa uzmanību, ka nereti tiem, kas nonāk stacionārā un nav vakcinējušies pret gripu, ir iespēja ar to inficēties tieši slimnīcā un slimības gaita rit smagāk tiem, kas nav iepriekš vakcinēti. Nereti divvietīgās, trīsvietīgās palātās ir iespējams inficēt citus.

Vienlaikus speciālisti vērsa uzmanību, ka cirkulē arī citi vīrusi, piemēram, Covid-19. Arī pret Covid-19 ieteicams vakcinēties.

Tiek prognozēts, ka gripas intensitāte nākamajos mēnešos turpinās pieaugt, augstāko saslimstību sasniedzot nākamā gada sākumā.

PSKUS Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra vadītāja Zaiga Kravale norādīja, ka joprojām redzams, ka liela daļa sabiedrības atturas vakcinēties, lai gan sevišķi būtiski to darīt būtu riska grupās esošajiem - grūtniecēm, maziem bērniem, hronisko slimību pacientiem un senioriem. Kravale uzsvēra, ka tieši gripas pacienti bieži nonāk slimnīcā ar smagām komplikācijām, piemēram, gripa visbiežāk izraisa pneimoniju vai elpošanas mazspēju pacientiem ar sirds un plaušu slimībām.

Kopumā būtiski pirms jebkādu manipulāciju vai operāciju veikšanas stacionārā veikt vakcināciju, jo pretējā gadījumā var pat aiziet bojā pēc operācijas tikai smagas gripas gaitas gadījumā.

Arī ģimenes ārste Zane Dāboliņa mudināja visus iedzīvotājus vakcinēties pret gripu, arī tos, kas nav riska grupā, lai domātu par līdzcilvēkiem un tiem apkārtējiem, kas ir riska grupā. Dāboliņa uzsvēra, ka vakcīnas ir pieejamas un aicināja katru ar šo jautājumu vērsties pie sava ģimenes ārsta.

Kā noradīja Dumpis, pūļa imunitāte gripai nav iespējama, bet mērķis būtu, lai pēc iespējas vairāk cilvēku vakcinētos, sevišķi riska grupās esošie.

"Mērķis nav procenti, bet problēmas mazināšanās," sacīja Dumpis.

Infektologs sacīja, ka arī jaunam cilvēkam, kas nav vakcinējies, ir risks smagāk slimot. Piemēram, nevakcinētam jaunietiem temperatūra var būt 40 grādi, kamēr vakcinētam - 37 grādi.

Pieredze rādot, ka tie, kas ar gripu inficējas stacionāros un nav vakcinēti, pavada aptuveni nedēļu ilgāk ārstējoties salīdzinot ar tiem, kas bijuši vakcinēti.

SPKC dati liecina, ka laikā no 13. līdz 19. oktobrim gripas aktivitāte Latvijā joprojām saglabājas zemā līmenī - klīniski noteikti trīs gripas gadījumi - 4,3 uz 100 000 iedzīvotāju. Savukārt slimnīcās laboratoriski apstiprināti četri A tipa gripas vīrusa gadījumi.

Ar akūtām elpceļu infekcijām ģimenes ārstu praksēs aizvadītajā nedēļā vērsušies 990 pacienti, bet slimnīcās ar smagām akūtām respiratorām infekcijām ārstējušies 153 pacienti - 4% no visiem stacionētajiem. No tiem vairākums bijuši vecumā virs 65 gadiem.

Savukārt Covid-19 pozitīvo testu īpatsvars palielinājies līdz 11,2%, un reģistrēti divi nāves gadījumi pacientiem ar apstiprinātu infekciju. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, arī Eiropā gripas aktivitāte saglabājas zem epidēmiskā līmeņa, dominējot A tipa vīrusiem, informē SPKC.

Kā vēstīts, šoruden tiek piedāvātas gripas vakcīnas, kuru sastāvs pielāgots cirkulējošajiem vīrusu paveidiem, lai nodrošinātu labāko iespējamo aizsardzību.

SPKC aicina iedzīvotājus apsvērt un plānot vakcināciju pret gripu, uzsverot, ka labākais laiks vakcinēties pret gripu ir oktobra beigās vai novembra sākumā. To ieteicams darīt, lai līdz gripas epidēmijas pacēlumam būtu izveidojusies aizsardzība un tā saglabātos visā gripas aktivitātes laikā, norāda SPKC. Augstākā gripas saslimstība parasti tiek novērota ziemas un pavasara mēnešos.

Pagājušajā gripas sezonā Latvijā reģistrēti 146 nāves gadījumi gripas dēļ, no kuriem 94% bija cilvēki, kas nebija vakcinēti.

Lielākā daļa mirušo - 73% - bija vecumā virs 70 gadiem. SPKC dati liecina, ka seniori, kuri nebija vakcinēti, 1,7 reizes biežāk tika hospitalizēti un 2,8 reizes biežāk miruši nekā vakcinētie.

Kopumā iepriekšējā sezonā pret gripu tika vakcinēti 121 829 iedzīvotāji, jeb 6,5% no Latvijas populācijas. Lielākā vakcinēto daļa bija personas vecumā virs 60 gadiem - 78 704 cilvēki jeb 14,8% no šīs vecuma grupas.