Senioru nodarbinātība, kas turpina strādāt pēc pensionēšanās, ir svarīgs instruments ekonomiskās izaugsmes veicināšanai. Tāpēc organizācija «Latvijas senioru kopienu apvienība» (LSKA) uzskata, ka jautājums par vecāka gadagājuma cilvēku darba aktivitāti ir jāapspriež arī likumdevēju līmenī.
«Straujā sabiedrības novecošana parāda, ka laiks, kad ilgstoša pensionāru līdzdalība darba tirgū kļūs par nepieciešamību, var pienākt ātrāk, nekā mēs domājam,» norāda LSKA valdes priekšsēdētāja vietniece Lilita Kalna.
Viņasprāt, lielākajai daļai strādājošo pensionāru apmaksāts darbs ir finansiāla nepieciešamība, un katrs cents ir svarīgs. Ja valsts vēlas motivēt cilvēkus palikt darba tirgū arī pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas, būtu jāapsver iespēja ieviest īpašus nodokļu atvieglojumus šai vecuma grupai, saglabājot neapliekamo minimumu pensijai.
«Pašlaik strādājošajiem pensionāriem ir iespēja sadalīt neapliekamo minimumu — 1000 eiro — divās daļās: pusi piemērot pensijai, otru — algai. Var arī nesadalīt un izmantot visu summu pensijai. Lai gan šis neapliekamais minimums ir būtisks atbalsts, strādājošajiem pensionāriem to vajadzētu palielināt. Piemēram, Vācijā no nākamā gada plānots neapliekam nodokli strādājošo pensionāru ienākumus līdz 2000 eiro,» skaidro Kalna.
LSKA nodaļas «Seniors Saeimā» vadītāja Barba Girgensone uzsver, ka ieguvums no senioru nodarbinātības nav tikai tajā, ka viņi turpina strādāt, kad varētu doties pelnītā atpūtā, bet arī paaudžu mijiedarbībā darba vietā. «Seniori var būt pieredzējušāki nekā jaunieši, un viņu prasmes bieži labāk atbilst uzņēmuma vajadzībām. Turklāt gan uzņēmums, gan tā darbinieki gūst labumu no vecākās paaudzes zināšanu nodošanas. Sinergija, kas rodas apvienojot jauno un veco darbinieku prasmes, spēj palielināt uzņēmuma produktivitāti un inovāciju potenciālu,» saka Girgensone. - LSKA vienmēr ir aizstāvējusi viedokli, ka dzīves pieredze un zināšanas senioriem ir vērtība, ko nevar vienkārši “palaist garām”.
Tā sauktā «sudraba paaudze» pieaugums nav tikai Latvijas problēma. Līdzīgas tendences novērojamas visā pasaulē. Tāpēc, LSKA uzskata, ka sabiedrībai un valsts politikai beidzot jāredz un jāintegrē šie cilvēki visās dzīves jomās.
Statistika apstiprina satraucošās tendences: 2024. gadā iedzīvotāju īpatsvars vecumā no 65 gadiem un vecākiem veidoja 21,9% no kopējā iedzīvotāju skaita, palielinoties gada laikā par 0,5%. Tajā pašā laikā bērnu īpatsvars vecumā līdz 14 gadiem samazinājās par 0,3%. Sakarā ar mirstības pārsvaru pār dzimstību, Latvijas iedzīvotāju skaits pagājušajā gadā samazinājās par 13,8 tūkstošiem cilvēku. «Šie skaitļi ir nopietns trauksmes signāls,» uzsver LSKA.
Organizācija uzskata, ka demogrāfisko pārmaiņu apstākļos un to ietekmē uz darba tirgu ir nepieciešams pievērst lielāku uzmanību mūžizglītības iespējām senioriem, nostiprinot to likumdošanā, kā arī attīstīt ilgtermiņa nodarbinātības politiku un veselības aprūpes sistēmu vecākiem cilvēkiem.
Atstāt komentāru