Aizsardzības nozares nākamā gada budžets ir veidots tā, lai līdzekļus izmantotu visu armijas vienību kaujas gatavību straujai celšanai un personāla skaita palielināšanai, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns.
Komisija otrdien sēdes atklātajā un slēgtajā daļā iepazinās ar budžetu. Nākamgad aizsardzībai paredzēts novirzīt 4,91% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 2 157 907 137 eiro.
Pudāns sēdes atklātajā daļā norādīja, ka budžets veidots atbilstoši tām prioritātēm, kas nodrošina operacionālās vajadzības, un tiem apdraudējuma scenārijiem, kurus var paredzēt tuvāko gadu laikā.
Vienlaikus budžetā ir iekļautas tās vajadzības, kas nepieciešamas NATO spēju mērķiem, un tās noteiktas visām alianses dalībvalstīm. "Atklāti sakot, ja mēs gribētu visus mērķus uzreiz sasniegt tuvākajos trīs gados, tad ar šo budžetu nepietiktu. To mūsu valsts vienkārši nespētu nodrošināt. Prioritātes ir rūpīgi atlasītas, un plāniem apakšā ir konkrētas rīcības spējas," uzsvēra NBS komandieris.
Vienlaikuss Pudāns vērsa uzmanību, ka patlaban faktiski visas Eiropas valstis stiprina savus bruņotos spēkus, tāpēc pieprasījums pēc identiskām vajadzībām ir diezgan liels.
Jau ziņots, ka nākamgad aizsardzībai paredzēts novirzīt 4,91% no IKP jeb teju 2,158 miljardus eiro.
Saskaņā ar Ministru kabinetā atbalstīto 2026. gada valsts budžetu lielākā daļa no tieši aizsardzības budžeta jeb 52% tiktu ieguldīti kaujas spēju attīstībā, tai skaitā izmantojot jaunizveidoto Eiropas Drošības rīcības fonda (SAFE) finansējumu, kas paredzēts aizsardzības gatavības paaugstināšanai Eiropas Savienības valstīs. Tāpat līdzekļi prioritāri tiktu novirzīti personālam un militārās infrastruktūras attīstībai.
Naudu ieguldīšot karavīros un finansējums stiprinās Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas. Tāpat ar nākamā gada budžetu attīstīs militāro infrastruktūru - Baltijā lielāko militāro poligonu "Sēlija", kā arī pretmobilitātes infrastruktūru Latvijas austrumu robežas aizsardzībai.
Tāpat tiks sekmēta aizsardzības industrijas attīstība.
- gada būtiskākie Nacionālo bruņoto spēku (NBS) spēju attīstības projekti būs kājnieku kaujas mašīnas, slāņveida pretgaisa aizsardzība, netiešā uguns atbalsta spēja, nodrošinājums: munīcija un ekipējums, austrumu robežas stiprināšana, bezpilota lidaparātu spēju attīstība, kā arī jūras kontroles un krasta aizsardzības spējas.
Attiecībā uz NBS personālsastāvu 2026. gadā plānots uzņemt 1 580 Valsts aizsardzības dienesta karavīrus 11 mēnešu programmā, līdz 1 400 Valsts aizsardzības dienesta (turpmāk - VAD) karavīru Zemessardzes piecu gadu programmā un 250 Valsts aizsardzības dienesta karavīru VAD Rezerves virsnieku programmā.
Valsts aizsardzības spēju stiprināšanai Zemessardzē kopumā plānots sasniegt 11 200 zemessargus, uzturēt augstā gatavības rezervē vismaz 3 835 rezerves karavīrus, uzturēt pastāvīgās gatavības rezervē vismaz 3 000 rezerves karavīrus, kā arī uzturēt 8 000 profesionālā dienesta karavīrus.
Saskaņā ar valdības plāniem, 2027. gadā aizsardzības budžets varētu sasniegt 5% no IKP, bet 2028. gadā - 4,87% no IKP.
Tāpat ziņots, ka Hāgas samitā šī gada 25. jūnijā Ziemeļatlantijas padome pieņēma deklarāciju, kurā NATO dalībvalstis apņēmās līdz 2035. gadam novirzīt aizsardzībai un drošībai vismaz 5% no IKP. Pēc šī brīža prognozēm Latvija šo mērķi varētu sasniegt jau 2027. gadā.
Atstāt komentāru