Latvijai līdz nākamā gada jūnijam jāizpilda Eiropas Savienības (ES) migrācijas un patvēruma pakta prasības. Pakta ietvaros noteiktais solidaritātes princips paredz, ka dalībvalstīm būs jāizdara izvēle: pieņemt noteiktu skaitu migrantus vai maksāt par atteikšanos.
Kā ziņoja Latvijas televīzijas programma "de facto", Latvija plāno izmantot trešo variantu - sniegt atbalsta pasākumus. Šī izvēles pamatojums ir Latvijas ieguldījums ES ārējās robežas aizsardzībā. Šogad palielinājies cilvēku skaits, kas izvietoti divos Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes centros - "Mucenieki" un "Liepna". Pagājušajā gadā centros gada laikā atradās 732 cilvēki. Šogad - jau 895. Laiks, ko patvēruma meklētāji pavada šajos centros, gaidot lēmumus, arī palielinās. 2023. gadā vidējais uzturēšanās ilgums bija 220 dienas, 2024. gadā - 278 dienas.
Jau nākamā gada jūnijā Latvijai būs jāievēro Eiropas migrācijas un patvēruma pakta nosacījumi, ko pagājušajā gadā apstiprinājusi Eiropas Padome. Tomēr Latvijā darbs pie imigrācijas likuma grozījumiem un jauna patvēruma likuma joprojām notiek darba grupu līmenī. "Attiecībā uz likumiem variantu nav, tie jāstājās spēkā 12. jūnijā nākamajā gadā, citādi Latvijai automātiski draud soda sankcijas," paziņoja pulkvežleitnants Mareks Honiavko no Valsts robežsardzes.
Eiropas prasības liks ieviest jaunu pārbaudes procedūru. Robežsargi būs jānosaka migrantu identitāte, jāievada dati informācijas sistēmā un jānodrošina viņiem mājoklis, ēdiens un medicīnas pakalpojumi pārbaudes laikā. Migrantiem arī būs jāsniedz bezmaksas juridiskā palīdzība no pirmās minūtes. Latvija plāno, ka pārbaude aizņems trīs dienas. Pēc tam sekos paātrināta patvēruma pieprasījuma izskatīšana, maksimālais termiņš būs pieci mēneši.
Edgars Oļševskis, Latvijas Cilvēktiesību centra jurists un augstskolas "Turība" pasniedzējs, uzskata, ka šāda procedūra uz robežas palielinās deportācijas riskus. Politiskāk saspringtākais migrācijas pakta punkts ir solidaritātes mehānisms. Proti, visām valstīm jāsniedz solidaritātes palīdzība tām valstīm, kuras piedzīvo lielāku migrācijas spiedienu - vai nu pieņemot noteiktu skaitu migrantus, vai maksājot 20 tūkstošus eiro par katru nepieņemto. Trešais variants paredz sniegt tehnisko atbalstu līdzīgā apjomā.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis atzina, ka Latvija, tāpat kā Polija, nevēlas pieņemt migrantus vai maksāt viņiem naudu. Tā vietā valsts ir gatava sniegt atbalstu ar aprīkojumu vai speciālistiem.
Atstāt komentāru