Lietuvas valdības koalīcija plāno ieviest jaunu normu: ja darbinieks atbrīvojas pēc pašu vēlēšanās bez pamatota iemesla, bezdarbnieka pabalsta izmaksas tiks atliktas uz vienu mēnesi. Mērķis — samazināt motivāciju „aiziet atpūsties”, bet pēc tam drīz atgriezties darba tirgū, raksta Otkrito.lv.
Tomēr noteikums neskar tos, kuri atbrīvojas pēc pušu vienošanās, darba devēja iniciatīvas vai cienījamu iemeslu dēļ — piemēram, algas nemaksāšanas, slimības, nepieciešamības rūpēties par radinieku vai došanās pensijā.
Ideju atbalsta jaunā sociālās aizsardzības un darba ministre Jurate Zailskene. Pēc ministres teiktā, pati ideja nākusi no uzņēmēju asociācijām, kuras ieteica atlikt pabalsta izmaksu pat uz trim mēnešiem, tomēr politiķi apstājās pie viena.
„Galvenais mērķis — ierobežot situāciju, kad cilvēki atbrīvojas vasarā, lai „lasītu sēnes” vai nedaudz piestrādātu citur. Darba devēji lūdz neiziet, bet cilvēki tomēr atbrīvojas,” sacīja ministre Jurate Zailskene.
Viņa norādīja, ka līdzīga prakse pastāv arī citās valstīs, kur pabalsti tiek atlikti pat uz vairākiem mēnešiem. Un tas ir tīra patiesība. Šāds kārtība pastāv arī Latvijā.
Saskaņā ar Latvijas likumiem, ja darba attiecības tiek izbeigtas darba devēja iniciatīvas vai pušu savstarpējas vienošanās dēļ, tad bezdarbnieka pabalsts tiek piešķirts no dienas, kad saņemts pabalsta piešķiršanas pieteikums. Pabalsta izmaksas sākas nākamajā mēnesī.
Ja darba attiecības tiek izbeigtas pēc pašu vēlēšanās vai pārkāpuma dēļ, tad bezdarbnieka pabalsts tiek piešķirts no pieteikuma iesniegšanas dienas, bet ne agrāk kā divus mēnešus pēc statusa iegūšanas par bezdarbnieku. Tas nozīmē, ka bezdarbnieka pabalsts tiks piešķirts pēc diviem mēnešiem, un pirmo izmaksu varēs saņemt tikai trešajā mēnesī.
Atstāt komentāru