Pāreja Latvijas skolās uz mācībām tikai valsts valodā izrādījās ne tik gluda. Politiskie darbinieki runā par veiksmīgu integrāciju, bet reālā aina ir redzama tikai pašās skolās, raksta la.lv.
Rīgas valsts 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulišs ēterā TV24 raidījumā “Dienas personība” pastāstīja, ka dažās bijušajās nacionālo minoritāšu skolās pedagogi saskaras ar nopietnām grūtībām.
«Man tiek izteikti priekšlikumi — ieviest palīgus latviešu valodas stundās vai dalīt klases grupās, jo bērnu valodas prasmes līmenis ir atšķirīgs. Tomēr sistēma uz to nereģistrē,» uzsvēra Priekulišs.
Viņa teiktajā valsts atbalsta skolas, kurās iepriekš mācījās krievu valodā, bet «latviešu skolas paliek bez uzmanības».
«Dažreiz pat gribas uzlikt barjeru latviešu valodas sertifikāta iegūšanai, lai neielaistu skolēnus bez nepieciešamā līmeņa — jo skolotājam ir ļoti grūti strādāt, kad bērni viņu vienkārši nesaprot,» piebilda viņš.
Par līdzīgām problēmām nesen stāstīja arī vēstures skolotājs Kaspars Spunde, kura publikācija sociālajos tīklos izraisīja plašu reakciju. Viņš aprakstīja situāciju vienā no Rīgas skolām, kur lielākā daļa skolēnu nesaprot latviešu valodu, neskatoties uz to, ka mācās 6.–9. klasē.
«Mans vienīgais instruments — valoda — nedarbojas. Daudzi bērni nerunā, nelasa un nesaprot latviešu valodu. Tas ir katastrofa,» rakstīja pedagogs.
Viņš arī norādīja, ka pakāpeniskā pāreja uz mācībām latviešu valodā lielā mērā izrādījās fikcija, un vainojama ir skolu un vecāku bezdarbība, kuri nav nodrošinājuši bērniem nepieciešamās zināšanas.
Zem skolotāja publikācijas parādījās daudzi komentāri.
Daži lietotāji norādīja, ka Latvijā trūkst ātras atbalsta sistēmas bērniem, kuri neprot valodu, un arvien biežāk pedagogi strādā «akli». Citi atgādināja, ka Apvienotajā Karalistē vai Skandināvijā šādas problēmas tiek risinātas vienkārši — skolēniem ar zemu valodas līmeni tiek nodrošināti palīgi vai atsevišķi pielāgošanas kursi.
Bija arī emocionālas atsauksmes:
«Kas teica, ka būs viegli? Vecākiem jāizprot: cīnīties par “tiesībām runāt dzimtajā valodā” caur saviem bērniem — tas nozīmē atņemt viņiem nākotni,» rakstīja viena no komentētājām.
«Ja bērns nezina valodu — lai paliek otrajā gadā, tā ir viņa un vecāku atbildība,» piebilda otra.
Komentāros arī atzīst: valsts jau sen zināja par problēmu, bet izvēlējās izlikties, ka pāreja norit veiksmīgi. Tagad šī lēmuma sekas ir redzamas klasēs — skolotājiem ir grūti, bet skolēni netiek galā.
Tajā pašā laikā, kā norādīja viens no pedagogiem, «tagad nevajag meklēt vainīgos, bet gan radīt reālu atbalstu: papildu nodarbības, saprotami mācību materiāli, pielāgota vērtēšana. Citādi mēs pazaudēsim veselu skolēnu paaudzi».
Atstāt komentāru