Atrodoties Vidzemes augstienē, Cēsu novads ir zelta vidusceļš finanšu disciplīnas ziņā – parādi tur ir 9,46 % no budžeta (2023. gadā – 10,52 %).
Šajā novadā norisinās aktīva saimnieciskā darbība: uz 41 324 iedzīvotājiem (2025. gada 1. janvāris, CSP) ir reģistrēti 4895 uzņēmumi (LR Uzņēmumu reģistrs). Bezdarba līmenis 2025. gada augustā Cēsu novadā bija tikai 3,2 %, kamēr valstī kopumā – 6,4 %.
Un nav tā, ka Cēsu novadā dominētu bezgalīgs tirgus. Pašvaldība, kuru vada Jānis Rozenbergs («Jaunā Vienotība»), joprojām ir nopietns saimnieciskais spēlētājs: uz 2886 kv. km novada teritorijas (kas ir vairāk nekā Lielhercogiste Luksemburga ar 2586 kv. km) vietējās varas iestādes kontrolē 1692 km vietējo autoceļu, no kuriem 266 ir ielas. Salīdzinājumam, valsts šajā novadā rūpējas par 974 km «saviem» ceļiem.
Pašvaldības bilancē ir 16 muižas un pils, kā arī 1 muzejs, kas nodrošina ienākumus no tūrisma, kā arī izmaksu infrastruktūra, piemēram, 37 izglītības iestādes, 21 kultūras centrs, 25 bibliotēkas.
Cēsu novada saimnieciskās prakses var bez pārspīlēšanas raksturot kā plānotas:
– šeit tiek īstenota Gaujās bioregiona iniciatīva; – ūdenskrātuves apsaimniekošanas plāns; – mežu apsaimniekošanas plāns; – koncepcija «Cēsis-2025» kā Latvijas kultūras galvaspilsēta; – Piebalgas koncepcija kā nemateriālais mantojums.
Pašvaldību iestādes izvirza mērķi nodrošināt kvalitatīvu servisu klientiem. 2024. gadā 51 % vietējo iedzīvotāju bija apmierināti ar dzīvi novadā, 37 % attiecās neitrāli, bet 12 % bija neapmierināti.
Ekonomiskā aktivitāte
Pašvaldība uz to tērē 25 % budžeta, vai otro izdevumu pozīciju pēc izglītības (45 %). Budžeta ieņēmumu plāns 2025. gadam ir 92 749 203 eiro, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar četru gadu senajiem rādītājiem – nedaudz vairāk par 68 miljoniem eiro.
Var arī salīdzināt ar otro lielāko Latvijas pilsētu – Daugavpili: 155 871 962 eiro plānā uz 2025. gadu. Tajā pašā laikā pilsētā dzīvo 79 903 cilvēki, kas ir 1,93 reizes vairāk nekā Cēsu novadā. Tomēr ieņēmumu daļa ir lielāka - kopumā 1,68 reizes.
Cēsis 2025. gadā īstenoja 37 ekonomiskos projektus, piesaistot 77 miljonus eiro, tostarp 40,1 miljonus eiro no ES fondiem. Vadošie virzieni bija: kultūra (26 %), energoefektivitāte (19 %), transporta infrastruktūra (17 %), uzņēmējdarbība (16 %).
Pateicoties pašvaldības aizdevumiem, pilnībā tiek īstenoti transporta infrastruktūras projekti, skolu autobusu iegāde, izglītības infrastruktūra.
Bērniem un senioriem
Lai finansētu, bijušās pagasti apvienoja spēkus. Tā, piemēram, Jaunpiebalgas apvienībā tiek būvēts pašvaldības pansionāts senioriem (2,48 miljoni eiro). Starp ievērojamajiem objektiem ir rekonstruējamais bērnudārzs (0,73 miljoni eiro), ārkārtas situāciju pārvaldības centrs (0,55 miljoni eiro).
Vecpiebalgas apvienība remontē ielas (0,58 miljoni eiro), stadionu (0,43 miljoni eiro), ceļu uz Dzerbeni (0,39 miljoni eiro). Amatas apvienība visvairāk naudas iztērēs ceļam Nitaure-Pakausi (0,98 miljoni eiro).
Vislielākie darbi būs Ligatnes apvienībā – slavenā Rehabilitācijas centra pārbūve (2,4 miljoni eiro) un Gaujās ielas (1,14 miljoni eiro).
Neskatoties uz to, ka valstī nav zemāka līmeņa pašvaldību nekā novadu, Cēsu novadā ir izveidoti 9 iedzīvotāju padomes, kurās pat notika vēlēšanas. Tā, piemēram, Ligatnē tika izveidotas pat 2 – pilsētā un bijušajā pagastā. Var īstenot arī savus nano projektus – šim gadam ir piešķirti 60 tūkstoši eiro.
Un par tiem, kas turpinās celt Vidzemes ekonomiku pēc ceturtdaļgadsimta. 2024. gadā Cēsu novadā piedzimis 241 bērns, kas ir diezgan labi, ņemot vērā, ka dažās Vidzemes pilsētās – piemēram, Ainazi, nav piedzimis neviens.
