Parlaments apstiprināja Dievturolu likumu, kas dod tiesības to priesteriem oficiāli reģistrēt laulības. Tādējādi neopeļģu kustība, kas tika izdomāta pirms simts gadiem, ieguva pilnīgu oficiālu valsts atzīšanu.
Parlaments apstiprināja Dievturolu likumu, kas dod tiesības to priesteriem oficiāli reģistrēt laulības. Tādējādi neopeļģu kustība, kas tika izdomāta pirms simts gadiem, ieguva pilnīgu oficiālu valsts atzīšanu.
Dievturas tika pasniegtas tās dibinātāja kā sena latviešu reliģija, bet patiesībā tā tā nav. Pirms simt gadiem, 1926. gadā, viens neveiksmīgs mākslinieks (viņš pabeidza Mākslas akadēmiju Sanktpēterburgā) Ernests Brastiņš izdomāja jaunu reliģisku kustību. Strādājot par Latvijas Kara muzeja vadītāju Rīgā, Brastiņam bija pietiekami daudz laika, viņš daudz ceļoja pa senajiem kapos — un radīja mācību, kurā apvienoja fragmentus pirmskristīgajām baltu ticībām kaut kas, viņaprāt, sakārtots un vienots. Pats Brastiņš bija pārliecināts, ka ir atjaunojis seno latviešu reliģiju, un uzņēmās pienākumu kļūt par tās "dijvadoņu" — augstāko vadītāju.
Tomēr, ņemot vērā, ka viņš bija saistīts ar ultranacionālistisko organizāciju "Uguns krusts" (Ugunskrusts), Latvijas Republikas līderis — Kārlis Ulmanis — dīvturos neapstiprināja un jaunizveidoto neopeļģu kopienu aizliedza. Pēc tam Latvijā nāca padomju vara, un Brastiņu nošāva.
Vēlāk šī neopeļģu mācība saglabājās tikai emigrantu vidē ārzemēs, bet 90. gadu sākumā tā atgriezās kopā ar Trimdu Latvijā. Un tagad dievturi ir kopiena ar aptuveni piecsimt draudzes locekļiem, kas pielūdz senos dievus, ar saviem priesteriem, rituāliem un ceremonijām. Vairāk nekā tas, 21. gadsimtā dievturiem beidzot izdevās panākt valsts atzīšanu.
- gadā valsts sekretāru sanāksmē tika pieņemts lēmums, ka dievturi varēs izvirzīt pārstāvjus, lai strādātu par kapelāniem, bet tagad Saeima apstiprināja attiecībā uz viņiem speciālo Dievturolu likumu.
Tajā tiek regulēti daudzi dažādi aspekti, kas attiecas uz šīs reliģiskās organizācijas darbību. Tajā skaitā — jautājumi par laulību slēgšanu: dievturi varēs tās slēgt ar savu priesteru svētību, un viņiem nebūs jāvēršas valsts institūcijās. Patiesībā, lai valsts atzītu laulību, priesterim jābūt atļaujai no konfesijas vadības, un viņam jābūt iekļautam sarakstā, ko iesniedz Tieslietu ministrijai.
Likums nosaka arī citus juridiskos aspektus kopienas darbībā: tās statuss (attiecībās ar valsti dievturus pārstāv "dijvadoņis" (augstākais vadītājs), jautājumi par īpašumu un kārtību izglītības organizēšanā iestādēs, ko dibinājusi un pārvalda kopiena. Starp citu, dievturu pasākumos valstij būs jānodrošina viņiem aizsardzība, medicīniskā palīdzība, elektrība un video pārraide.
