Kvfyf Langa savā sociālo tīklu lapā pārrakstījusi viņa Marcisa Romančeviča ierakstu. Tas ir tik mākslinieciski emocionāls, ka gribas lamāties. Bet nevar...
„Krāšņie krievu lamuvārdi, ko sauc par matu, tik ilgi karājušies uz sienām un žogiem, tagad pārcēlušies uz prātu un latviešu valodā ieperinājušies kā sveši mazuļi svešā ligzdā. Līdzīgi nezāļu sēklām, tās iznēsā pa valodas laukiem vējš. Iekļūstot vēnās, tās izraisa dīvainu stindzinošu sajūtu. Pat saulainā dienā tās var uzkrist uz galvas tikpat pēkšņi kā no gaisa un pielipt kā siekala pie asfalta. Gan pilīs, gan būdās mēs tam ļāvām. Tas, kas tika sēts vakar, ir nobriedis šodien, un tagad mūsu mazbērnu mutes to izspļauj.”
Atstāt komentāru