Veselības ministrija pieprasījusi no savām kapitālsabiedrībām — valsts slimnīcām — izskaidrot speciālistu algas apmēru, ievērojot likumdošanā atļauto darba stundu skaitu.
Iemesls bija publikācija portālā puaro.lv ar 300 augstāko algu sarakstu Latvijas medicīnā. Tajā ir iekļauti zobārsti, ķirurgi, kardiologi, radiologi un anesteziologi. Saskaņā ar portāla datiem viens no ārstiem nopelna līdz 40 000 eiro mēnesī. Lielākā daļa mediķu apvieno darbu vairākās iestādēs un gūst lielus ienākumus privātajā sektorā, bet ir arī tādi, kuri nopelna ap 200 000 eiro gadā (t.i., 16 000 eiro mēnesī) valsts slimnīcās, ziņo LSM.lv.
Publicētajā sarakstā norādīti ienākumi pirms nodokļu nomaksas. Tajā bieži atkārtojas vienas un tās pašas specialitātes: zobārsti, radiologi, kardiologi, traumatologi, ķirurgi. Valsts ieņēmumu dienestā skaidroja, ka šie dati tika sagatavoti partnerorganizācijai, nevis portālam, tomēr informācija ir uzticama un balstīta uz darba devēju sniegtajiem datiem. Ienākumi ir sadalīti pa avotiem — valsts, pašvaldību un privātās iestādes. Pat valsts slimnīcās un universitātēs daži ārsti nopelna līdz 20 000 eiro mēnesī.
„Mēs lūgsim šo kapitālsabiedrību vadītājus izskaidrot, kā ir organizēta atlīdzības sistēma slimnīcās un kā vadība kontrolē, vai alga atbilst sniegtajiem pakalpojumiem,” paziņoja Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Valuļeņa.
Divās lielākajās valsts slimnīcās skaidro, ka noteikt konkrētus ārstus nav viegli: viņi strādā vairākās iestādēs, pasniedz universitātēs un nodarbojas ar zinātnisko darbību — viss kopā veido viņu augstos ienākumus. „Dot detalizētu komentāru, visticamāk, nav iespējams. Acīmredzami, ka ārsta, tostarp radiologa, alga sastāv no daudziem komponentiem — daļa nāk no valsts apmaksātiem pakalpojumiem, daļa no pētījumiem, daļa no dažādiem Eiropas projektiem,” skaidroja Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Dace Žentīna.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Haralds Plaudis piebilda: „Tam pievienojas virsstundas, pētījumi, rezidentu apmācība, starptautiskie projekti — viss kopā veido kopējo summu. Vidējā ārstu alga augustā bija 4,5 tūkstoši eiro, kas jau parāda: desmitiem tūkstošu eiro — tā nav mūsu ikdienas realitāte.”
Latvijas Ārstu biedrības prezidenta pienākumu izpildītājs Māris Pļaviņš uzsvēra, ka ir jāpriecājas, ka ārsti var labi nopelnīt: „Šie skaitļi ir norādīti bruto, un no tiem ir samaksāti visi nodokļi,” viņš uzsvēra.
Tas, ka sarakstā dominē tieši radiologi, Pļaviņš izskaidroja ar iespēju strādāt attālināti, analizējot un aprakstot medicīniskos attēlus: „Viņi var strādāt no mājām bez laika ierobežojumiem, vienlaikus sadarbojoties ar valsts, privātām un reģionālām iestādēm. Tieši tā viņi arī nopelna lielas summas.”
Saskaņā ar likumu ārsts var strādāt vairākās vietās, ja tas ir saderīgs pēc laika: „40 stundas nedēļā pie viena darba devēja plus maksimums 32 virsstundas mēnesī. Kad es pāriešu no Austrumu slimnīcas uz Stradiņa vai otrādi — stundu skaitītājs sākas no jauna, un es atkal varu strādāt 40 + 32 stundas,” skaidroja Plaudis.
Žentīna uzskata, ka ir nepieciešams ieviest vienotu darba laika uzskaites sistēmu medicīnā, lai varētu kontrolēt ārstu, māsu un viņu asistentu faktisko slodzi. Tas arī parādīs, cik kritiski trūkst personāla.
Ministrijā piekrita, ka pārmērīga ārstu slodze ir pacientu drošības jautājums. Pēc Valsts kontroles pārbaudes tika piešķirts finansējums, un Veselības inspekcijai uzdots izveidot medicīnas darbinieku reģistru, lai beidzot kļūtu skaidrs, kurš un kur strādā. „Tas nav tikai darba samaksas jautājums, bet arī pacientu drošības un pakalpojumu kvalitātes jautājums,” uzsvēra ministrijas pārstāve.
Tikmēr RAKUS pēdējo divu gadu laikā medicīnas personāla algas — tostarp māsu un asistentu — nav palielinātas vispār. Lai tās palielinātu vismaz par 6 % (kā vidēji ekonomikā), slimnīcai būtu nepieciešami papildu 6,7 miljoni eiro gadā, kas vienkārši nav pieejami. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc darbinieki spiesti meklēt papildu darbu citur.
Atstāt komentāru