Šajā mācību gadā mācības visās skolu klasēs sākās izslēgti valsts valodā, un šis gads noslēgs pāreju uz tā saucamo vienoto skolu, raksta sabiedriskie mediji, ziņo LETA.
Lai noskaidrotu, ar kādām grūtībām saskaras bijušās nacionālo minoritāšu skolas, 8. oktobrī Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti rīkoja izbraukuma sēdi vienā no šādām izglītības iestādēm - 75. Rīgas pamatskolā, kur iepriekš mācības notika krievu valodā.
Lielākā daļa šīs skolas audzēkņu nāk no ģimenēm, kurās mājās runā krievu valodā. Tikai pēc pārejas uz vienoto skolu jaunākajās klasēs sāka nākt bērni no latviešu ģimenēm. Skolā joprojām ir daudz problēmu. Par to liecina, piemēram, centralizētā latviešu valodas eksāmena rezultāti 9. klasēs - vidējais rādītājs bija tikai 28%, un skolas direktore atzīst, ka šie rezultāti ir vāji.
Gandrīz pusotru stundu ilgā deputātu sarunā ar pedagogiem noskaidrojās, ka no gandrīz 300 skolas audzēkņiem dažiem desmitiem latviešu valodas zināšanas ir nepietiekamas, un viņiem ir grūti piedalīties mācību procesā. Skolas direktore Ramina Skuja pastāstīja, ka skolā strādā atbalsta personāls, ir organizētas papildu nodarbības latviešu valodā un lasīšanā, taču audzēkņi tās apmeklē slikti - trūkst motivācijas un iespēju sazināties latviešu vidē.
"Cik bieži skolēni sazinās savā starpā latviešu valodā ārpus stundām? Lielākā daļa atbild, ka reti, bet otra daļa - nekad. Starpbrīžos mēs neejam un neuzspiežam viņiem runāt latviski, bet cenšamies rādīt piemēru paši. Un paša piemērs ir vissvarīgākais. Ja mēs, skolotāji, ejam pa koridoru un paši runājam krieviski, mēs nevaram prasīt un gaidīt, ka audzēkņi darīs citādi," saka Skuja.
Atstāt komentāru