Tie pensionāri, kuru pensija ir zem neapliekamā minimuma 1 tūkstoša eiro, tagad nevarēs daļēji atgūt naudu par ārstēšanu, jo viņi ir pārtraukuši būt nodokļu maksātāji, raksta Grani.lv.
Šogad valsts ir sniegusi lielu dāvanu Latvijas pensionāriem, izveidojot viņiem īpašu nodokļu minimumu 1 tūkstoša eiro apmērā. Tas ir kļuvis par labu atbalstu visiem, kuru pensija pārsniedz 510 eiro. Tagad no katriem 100 eiro pensijas virs 510 eiro (510 — neapliekamais minimums valstī visiem, izņemot pensionārus) viņi iegūst 25,50 eiro, kurus katru mēnesi nāktos atdot valstij kā ienākuma nodokli, ja vien nebūtu jaunā, īpaši viņiem izveidotā, pensionāru neapliekamā minimuma 1 tūkstoša eiro apmērā.
Tādējādi pensionāri ar 700 eiro pensiju ieguva piecdesmit eiro, bet ar 900 eiro pensiju — jau simtu. Žēl tikai, ka līdzīgu pensiju īpašnieku mums ir mazākā daļa (vidējā pensija Latvijā ir apmēram 625 eiro).
Diemžēl no 434 493 pensionāriem Latvijā 173 101 pensionārs nav ieguvis neko. Uz viņu pensiju apmēriem nav iespējams skatīties bez līdzjūtības: 86 976 cilvēkiem tā ir no 400 līdz 500 eiro, 44 001 — no 200 līdz 300 eiro, 31 200 — no 300 līdz 400 eiro, bet 10 924 pensionāriem — mazāk par 200 eiro. Kā šie cilvēki izdzīvo, ir mīkla.
Bet atgriezīsimies pie otrās puses divkāršā neapliekamā minimuma pensionāriem, kuri saņem pensiju virs 510 eiro. Agrāk viņi bija ienākuma nodokļa maksātāji, tagad vairs nav, un šis nodoklis paliek viņu kabatā. Tomēr tas automātiski nozīmē, ka šie cilvēki vairs nevar pretendēt uz daļēju naudas atgriešanu, kas iztērēta ārstēšanai, jo deklarācijas SRS var iesniegt tikai nodokļu maksātāji.
Ja pensionāriem pensija pārsniedz 1 tūkstoti eiro (tādu valstī ir tikai 7%) vai ja viņi dodas strādāt, tad viss ir vienkāršāk. Pie ienākumiem mēnesī virs 1 tūkstoša eiro pensionāri (gan strādājošie, gan nestrādājošie) atkal kļūst par nodokļu maksātājiem, un līdz ar to var pretendēt uz daļēju izdevumu atgriešanu par ārstēšanu. Bet ja pensija ir mazāka par 1 tūkstoti, un pensionārs nestrādā, lai palielinātu savus ienākumus, tad visus izdevumus par ārstēšanu viņš sedz pilnā apmērā.
Ņemot vērā, ka medicīna valstī šodien ir praktiski kļuvusi par maksas pakalpojumu, ka par valsts kvotām medicīniskos pakalpojumus saņemt gandrīz nav iespējams, un ka pensionāri slimo vecuma dēļ biežāk, ir skaidrs, cik neapskaužama ir šo cilvēku situācija.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Eģils Baldzēns raidījumā TV24 "Uz līnijas" norādīja, ka situācija ir bēdīga, un ieteica nestrādājošiem pensionāriem vērsties pensionāru federācijā un citās pensionāru apvienībās, lai izteiktu savus priekšlikumus valstij par šo tēmu. Brīvo arodbiedrību savienība ir gatava, kā viņi saka, viņus atbalstīt.
Diemžēl tas ir tikai vārdi. Kā reāli palīdzēt pensionāriem, nav skaidrs. Galu galā runa vairs nav par vienu atsevišķu nozari, kurā jālikvidē trūkumi. Runa ir par to, ka, izņemot sociālo sistēmu, bezdibenī lido arī mūsu veselības aprūpe.
Ja pensionāriem būtu iespēja izmantot bezmaksas medicīnu (ko viņi savas darba dzīves laikā vairākkārt ir pelnījuši), problēma par daļēju izdevumu atgriešanu par ārstēšanu vispār neeksistētu. Bet tagad viņi to ir zaudējuši. Un varas iestādes veselības problēmas nemaz neuztrauc. Viņiem ir citi prioritātes: meklēt naudu aizsardzībai, kā dēļ viņi samazina finansējumu gan medicīnai, gan sociālajai sfērai, un vairākām citām nozarēm.
