Liels rezonanss sabiedrībā izraisīja vēstule vēstures skolotāja Kaspāra Spundes. Tajā pedagogs pastāstīja, cik smaga ir pašreizējā situācija skolās. Savu uzrunu viņš nosauca «Attēls ir, skaņas nav», uzsverot, ka situācija patiesībā ir traģiska.
«Kā iespējams, ka 6.–9. klasēs ir skolēni, kuri nesaprot teikto latviešu valodā? Vecāki un pedagogi ir izdarījuši noziegumu pret bērniem, jo viņu turpmākā izglītība ir gandrīz neiespējama!» — paziņoja viņš.
Tēma izrādījās jūtīga un izraisīja kaismīgas diskusijas. Tagad diskusija ir uzsākusies arī sociālajā tīklā X. Rīgas domes deputāte Rita Eva Našeniece ierosināja pārbaudīt valsts valodas zināšanas visiem bijušo krievu skolu skolēniem.
Ko saka komentētāji
Lietotājs ar segvārdu Neils uzskata, ka bijušajās krievu (un jebkurās citās) skolās likumdošanas līmenī ir jāaizliedz saziņa krievu valodā pat ārpus stundām: «Skolotāji, skolēni, apkopēji — visi! Bijušais ombuds, kurš atļāva bērniem runāt pārtraukumos jebkurā valodā, nodarīja milzīgu kaitējumu: tas bloķē valodas apguvi divās trešdaļās.»
Alvina, savukārt, uzsver: «Gan bērniem, gan vecākiem jāapzinās, ka bez valsts valodas zināšanām atestāta nebūs. Bet visu šo gadu laikā valdīja negodīgums. Eksāmeni tika kārtoti ar viltībām, un, iespējams, ministrija par to zina.»
Cits lietotājs brīnās: «Daudzi brīnās, ka krievu skolās joprojām nav apgūta latviešu valoda. Bet es, piemēram, brīnījos, ka mani bērni tā arī neapguva krievu valodu, lai gan stundas bija un materiāli arī. Toties angļu valodu apguva bez īpašām pūlēm.»
Viņam iebilst: «Ļoti daudz ko nosaka vide, tostarp skolas vide. Tāpēc krievu skolēniem viss jānotiek tikai latviešu valodā — pat pārtraukumos. Ja apkārt saglabājas komfortabla krievu valodas atmosfēra, nekas nesanāks. Bet angļu valodu bērni apgūst caur globālo vidi — internetu.»
Vēl viens komentētājs piedāvā: «Pareizais risinājums ir tikai viens! Studentiem, piemēram, Erasmus programmā, pašiem jāmācās valoda, pašiem jāsaprot, kā mācīties un ko sasniegt. Bet skolēnus ir jāapmāca! Ja skolotāji to nav izdarījuši, tad viņi nav izpildījuši savu uzdevumu — kāpēc tad turpina strādāt?»
Citi min vēsturiskus piemērus: «Latviešu deportēto un bēgļu bērni trimdā 3–4 mēnešu laikā apguva valodu valstī, kurā nonāca. Tas pats notiek arī tagad ar ekonomiskajiem emigrantiem: viņi sāk mācīties jaunā valodā uzreiz, bez pārejas perioda.»
Nepietiek arī ar kritiku varai: «Piekrītu. Bet jāprasa arī no tiem, kuri slikti īstenoja reformu, nekontrolēja procesu. Pietiek ar bezatbildību valsts pārvaldē. Cik jau ir bijis nekvalitatīvu pāreju un reformu izglītībā — un visu laiku no vieniem un tiem pašiem «ekspertiem».»
Diskusijā atceras arī padomju pieredzi: «Ļoti raksturojoša bija padomju krievu valodas programmas (un tas nav joks). Kāpēc, jūsuprāt, padomju laikā, lai iegūtu vidējo izglītību krievu skolās, pietika ar 10 klasēm, bet latvieši mācījās 11 gadus?»
Citi piedāvā ieviest regulāras pārbaudes: «Vai zināt, ka gada beigās skolās notiek kontroldarbi latviešu valodā? Būtu noderīgi fiksēt arī to, cik gadus bērns dzīvo Latvijā un kāda ir viņa nacionalitāte. Iegūtu interesantas pētījumu rezultātus.»
Viens no diskusijas dalībniekiem piebilst: «Šogad tika paziņots, ka VISI rakstīs gala kontroldarbu latviešu valodā. Bet patiesībā tas tiek darīts, lai pārbaudītu zināšanas 40 % skolēnu (krievu), bet pārējie 60 % (latvieši) izpildīs uzdevumu bez novērtējuma. Vienkārši, lai ierēdņi varētu atskaitīties.»
Izskan arī pavisam radikālas domas: «Latvijā sen vairs nav izglītības. Var mierīgi neiet uz skolu — rezultāts būs tas pats.»
