Latvijas invazīvo sugu sarakstā plāno iekļaut Spānijas kailgliemezi 0 120

Latvijas invazīvo sugu saraksts tiek veidots saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likumu.

Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, Latvijas invazīvo sugu sarakstā iekļauj sugas, kas Latvijā rada kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai, ekosistēmu pakalpojumiem, cilvēka veselībai vai ekonomikai, tomēr tās nav iekļautas Eiropas Savienības sarakstā, ko nosaka ar regulu.

Latvijas invazīvo sugu sarakstā plānots iekļaut Spānijas kailgliemezi, jo tas ir viens no nozīmīgākajiem invazīvajiem dzīvniekiem un ir ierindots starp simt visinvazīvākajām sugām Eiropā.

Spānijas kailgliemezis atbilst galvenajiem invazīvas sugas kritērijiem - apdraud dabiskos biotopus, vairojas savvaļā, tam ir negatīva ekonomiskā ietekme, tas samazina ekosistēmu pakalpojumu kvalitāti, rada apdraudējumu cilvēka un mājdzīvnieku veselībai.

Spānijas kailgliemezis ir invazīva suga arī kaimiņvalstīs. Cilvēku darbība palīdz sugai aktīvi izplatīties galvenokārt dārzkopības ceļā, to izplatot jaunās teritorijās, tāpēc sugas izplatīšanās nav saistāma ar dabisku areāla paplašināšanos.

Vietās, kur suga savairojas īpaši lielos apjomos, tai raksturīgas masveida populācijas, tā ieņem savu ekoloģisko nišu un izrāda tālākas invāzijas pazīmes.

Latvijā suga ir ienākusi relatīvi nesen - pirmo reizi konstatēta 2009.gadā Pastendē. Turpmākos gadus īpaša izplatība netika novērota, taču 2020.gadā notika Spānijas kailgliemeža ekspansija.

Šobrīd Latvijā, iekļaujot sabiedrības novērojumus, identificētas 662 Spānijas kailgliemeža atradnes.

Straujo izplatīšanos galvenokārt veicina brīva stādu ievešana no citām valstīm un nekontrolēta stādu tirdzniecība ar invadētiem stādiem.

Kopš 20.gadsimta vidus Spānijas kailgliemezis ir parādījies gandrīz visās Eiropas valstīs. Baltijas valstis ir vienas no pēdējām, kurās šī suga ir parādījusies, tāpēc ietekme vēl ne visos gadījumos ir pamanīta.

Saskaņā ar zinātniskajiem pētījumiem Spānijas kailgliemezim ir būtiska negatīva ietekme uz dabiskajiem biotopiem un vietējiem organismiem, negatīva ekonomiskā ietekme, kā arī tas var negatīvi ietekmēt cilvēka veselību, piemēram lietojot pārtikā augļus un dārzeņus, kas bijuši saskarē ar Spānijas kailgliemezi, bet nav pietiekami attīrīti.

Veģetācijas sezonā no dažādām vietām Latvijā tiek saņemtas sūdzības gan no pašvaldībām, gan organizācijām, gan atsevišķām privātpersonām par problēmām, ko rada Spānijas kailgliemeža invāzija un savairošanās, kā arī priekšlikumi veikt izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai pašvaldībām būtu iespēja noteikt Spānijas kailgliemeža pārvaldības pasākumus - ierobežošanu un iznīcināšanu.

Iekļaujot Spānijas kailgliemezi normatīvajā regulējumā būs iespējams ieviest pasākumus, lai samazinātu šīs sugas izplatību un, iespējams, novērstu vai aizkavētu izplatīšanos uz tiem Latvijas reģioniem, kur kailgliemezis vēl nav parādījies.

Lai mazinātu administratīvo slogu, Sugu un biotopu aizsardzības likumā pašvaldībām ir paredzēta izvēles iespēja - pašām izlemt vai pašvaldības teritorijā nepieciešami pasākumi Spānijas kailgliemežu ierobežošanai vai profilaksei.

Noteikumu pielikumā norādītas metodes, kā cīnīties ar Spānijas kailgliemezi. Piemēram, agros rītos, vakaros vai pēc lietus tos savāc ar rokām, ievieto slēgtā traukā un aplej ar verdošu ūdeni.

Veģetācijas sezonā līdz 10.jūlijam pieļaujama Spānijas kailgliemežu mehāniska sadalīšana - griešana vai sasmalcināšana.

Tāpat tiek norādīts, ka Spānijas kailgliemežu ķeršanai var izmanto raudzētus dzērienus, mājdzīvnieku barību vai citu ēsmu, ko izvieto mitrās vietās.

Tāpat par efektīvu bioloģisku pasākumu tiek ieteikts izmantot muskuspīles vai Indijas skrējējpīles, kas kailgliemežus izmanto barībā.

Tāpat pieļaujama ķīmisko līdzekļu izmantošana cīņai ar Spānijas kailgliemežiem, piemēram, izmantojot Latvijā reģistrētus līdzekļus "Ferramol", "Ferramol Limacide", "Ferronite Slug Granules", "Ironmax Pro", "Substral Limex", "Vitrol GB".

Noteikumu projekta publiskā apspriešana paredzēta līdz 8.oktobrim.