Apspriežot Krievijas pilsoņu statusu Latvijā, neiroķirurgs Renārs Putniņš norādīja, ka lielākā daļa no viņiem ir pensionāri, apzināti izvēlējušies Krievijas pensiju un neapguvuši latviešu valodu. Tomēr daudziem no viņiem Latvijā paliks radinieki.
Saskaņā ar ārsta teikto, valodas nezināšana kļūst par galveno šķērsli. Viņš uzsvēra: ja pensionāri pārvaldītu latviešu valodu, viņi varētu mierīgi risināt jautājumus un turpināt dzīvot bez problēmām. Tomēr tagad viņiem par savu izvēli jāmaksā. "Ja tu izdari izvēli un neizvērtē savas iespējas, īpaši, ja visu savu apzinīgo dzīvi esi pavadījis valstī, kuras valodu tu neesi apguvis, tad par šo izvēli jāmaksā," ir pārliecināts Renārs Putniņš.
Vienlaikus mediķis norādīja uz citu problēmas pusi: šiem pensionāriem ir bērni un mazbērni — Latvijas pilsoņi. Piespiedu deportācija vecākajai paaudzei var izraisīt emocionālus konfliktus ģimenēs. "Šiem Krievijas pensionāriem ir bērni — Latvijas pilsoņi. Šajā situācijā cieš vecākais cilvēks ģimenē, kurš nezina latviešu valodu, un viņu it kā represē. Mēs sakām — viņus jāizsūta!" — skaidroja viņš. Putniņš uzsvēra, ka likums prasa valodas zināšanas, un juridiski varas iestāžu pozīcija ir pareiza. Bet psiholoģiski tas rada spriedzi un netaisnības sajūtu: "Izsūtot vienu Krievijas pilsoni, mēs atstājam piecus-sešus mazbērnus, kuri ir neapmierināti." Viņaprāt, jautājums prasa uzmanīgu un pārdomātu risinājumu, ņemot vērā noskaņojumus šajās ģimenēs.
Sociālo tīklu komentāros ārsts ir izsitis diezgan neapmierināts. Šeit ir daži no maigākajiem.
Argita Daudze
Rūpējoties par citu labklājību, mēs bieži aizmirstam par sevi. Atmiņas treniņš ir ļoti noderīgs.
Jolanta Jansone
Tieši tā. Latvijā viss tika darīts, lai viņiem dzīvotu labāk nekā pašiem latviešiem savā valstī.
Atstāt komentāru