Depresija izpaužas kā pastāvīga skumju sajūta, interešu zudums pret agrāk iemīļotām nodarbēm un citi emocionāli traucējumi. Lai novērstu šī stāvokļa tālāku attīstību, svarīgi mazināt vai pilnībā likvidēt tā simptomus. Zinātnieki atraduši vienkāršu risinājumu šai sarežģītajai problēmai.
Komanda pētnieku no Centrālā Dienvidu universitātes Čansā (Hunana province, ĶīNA) veica pētījumu, lai noskaidrotu, kā miega ilgums darba dienās un brīvdienās ietekmē cilvēka emocionālo stāvokli. Tam viņi analizēja datus par 7 719 dalībniekiem no Nacionālā veselības un uztura pētījuma, kas ietvēra arī depresīvo simptomu novērtēšanu. Pētījums norisinājās divos posmos — 2017. un 2020. gadā.
Analīze parādīja, ka gandrīz puse dalībnieku (46%) brīvdienās gulēja ilgāk, cenšoties kompensēt darba nedēļas laikā uzkrāto miega deficītu. Šai brīvprātīgo grupai miega ilgums darba dienās bija ievērojami īsāks nekā tiem, kuri brīvdienās necenšas "atgūt" miegu.
Padziļināta datu analīze atklāja, ka dalībnieki, kuri brīvdienās gulēja par vienu līdz divām stundām ilgāk nekā ierasts, būtiski retāk — par 38–46% — rādīja depresijas pazīmes salīdzinājumā ar tiem, kuri miega ilgumu nemainīja.
Tomēr cilvēkiem, kuri brīvdienās gulēja par trim stundām vai vairāk, depresijas simptomu samazinājums netika novērots. Pētnieki arī norādīja saikni starp depresijas biežumu un īsu miegu (mazāk nekā sešas stundas) darba dienās. Par pētījuma rezultātiem autori ziņoja rakstā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā Journal of Affective Disorders (JAD).
