- maijā pareizticīgo kristieši svin Lieldienas. Daudzi no viņiem krāso olas, rotā tās ar uzlīmēm ar kristīgo simboliku un svēto attēliem. Bet ko darīt ar palikušo čaumalu? Vai to tiešām nedrīkst izmest vai sadedzināt? Uz šiem jautājumiem atbildēja priesteris Mihails Ulanovs.
Vai drīkst izmest iesvētīto Lieldienu olu čaumalu?
Daudzi ticīgie baidās izmest iesvētīto olu čaumalu. Tas rodas no nepareizas izpratnes par iesvētīšanas būtību. Priesteris Mihails Ulanovs paskaidro, ka pati ola nekļūst par svētnīcu, tāpēc nav nepieciešams glabāt čaumalu vai nest to uz baznīcu utilizēšanai.
«Ola ir Lieldienu simbols. To iesvētī, lai mēs caur to varētu pietuvoties Dievam. Paša čaumala gan nav nozīmīga — to var vienkārši izmest,» — uzsvēra priesteris.
Vai uz olām un paskas kūkām var līmēt svēto attēlus?
«Uzlīmes ar kristīgo simboliku, krustiem un ikonām nav gluži pareizas. Man ļoti iepatikās Soloveckas klostera prakse. Kad tur gatavoja Lieldienu kastes, viņi no tām noņēma visus krustus un ikonas, lai cilvēki varētu bez raizēm izmest šādas lietas,» — dalījās Mihails Ulanovs.
Kā pareizi utilizēt priekšmetus ar pareizticīgo simboliku?
Pēc priestera teiktā, ja ir nepieciešamība, šādus priekšmetus var utilizēt. Pastāv trīs galvenas iespējas.
Pirmais — iemest tekājošā upes ūdenī. No tā radušies daudzi stāsti par to, kā ikona «atnākusi» pa ūdeni. Šī tradīcija sakņojas svēto dzīvesstāstos un rakstos, kad ikonu iemērc ūdenī, un straume to var aiznest tālu. Vēlāk tā var parādīties kādā vietā, it kā pati «atnākusi».
Otrais veids — sadedzināšana. Pelnus jāizkaisī vietā, kur tos nesaspiedīs ar kājām, proti, tur, kur cilvēki un dzīvnieki neiet uz tualeti. Bojā gājušās ikonas var arī nogādāt dievnamā, kur atrodas tā sauktais «sausais aka».
Trešā iespēja — apbedīt tos mierīgā un vientuļā vietā.
«Ja nepieciešams utilizēt salauztu krustiņu, vecu ikonu vai sapelējušu prosforu, tos var sadedzināt vai iemest upē. Tie ir vienkāršākie veidi,» — pastāstīja tēvs Mihails.
