Ģimenes psihoterapeite Jeļena Čebotarjova dalās ar padomiem, kā uzturēt savstarpēju saprašanos ģimenē trauksmainos un neziņas apstākļos.
— Neatliekiet uz vēlāku laiku. Centieties dalīties savās emocijās, vēlmēs un problēmās tiklīdz tās rodas, nevis gaidīt, kad situācija kļūs kritiska. Uzkrātā neapmierinātība var izpausties sīkumos un visnegaidītākajos brīžos. Turklāt tuvinieku bailes no noklusētā bieži izrādās biedējošākas nekā pati realitāte. Piemēram, ja pastāv iespēja tikt atlaistam, cilvēks var mēģināt pasargāt ģimeni no raizēm, taču galu galā tas var novest pie negaidīta stresa, ar kuru tikt galā ir krietni grūtāk nekā ar pakāpeniski pieaugošu spriedzi.
Izskaidrojiet savas izjūtas. Konflikti bieži rodas no nepateikšanas («Es esmu taisnība — skaidrot neko nevajag»). Tieši pretēji — daudzi strīdi atrisinās, kad cilvēks dalās savās domās un gaidās. Ja kaut kas nav kārtībā, labāk par to pastāstīt. Tuviniekiem ir svarīgi zināt, kāpēc jūs izskatāties nomākts, lai viņi varētu jūs atbalstīt un saprast, nevis tikai jautāt: «Kas notiek?»
Izvairieties no apsūdzībām. Kad mēs esam neapmierināti ar attiecībām, mums šķiet dabiski izteikt pretenzijas. Taču lietderīgāk ir runāt par to, kas tieši izraisa neapmierinātību, kāpēc tas jums ir svarīgi un ko jūs vēlaties. Proti — labāk lūgt nekā izvirzīt prasības. Mēģiniet nesāpināt tuviniekus, uzsverot, ka dalāties ar savām jūtām, nevis pieprasāt no viņiem kaut ko.
Pieņemiet emocijas — asaras, dusmas u. tml. Mūsu kultūra bieži aizliedz emociju izpausmes. Mēs apjūkam un nezinām, kā reaģēt. Kad cilvēks ir sarūgtināts un raud, mēs sakām: «Neraudi». Ja viņš dusmojas, varam teikt: «Nomierinies, nekas traks». Cilvēks var nomierināties, taču justies nesaprasts, kas tikai pasliktina situāciju. Dodiet iespēju izteikties un saņemsiet atsaucību: «Es saprotu, kāpēc tu dusmojies. Tas tiešām ir nepatīkami». Jūs varat nepiekrīt tuvā rīcībai, bet svarīgi saprast, kā viņš nonāca pie šāda lēmuma. Tas palīdzēs saglabāt savstarpēju saprašanos pat nesaskaņu gadījumā.
Pārslēdzieties starp darbu un mājām. Ja cilvēks ierodas mājās un turpina domāt par darbu, partneris vai partnere un bērni var justies mazāk svarīgi. Ir nepieciešams atslēgties no darba pienākumiem, pabeigt zvanus un koncentrēties uz ģimeni. Savukārt nevajadzētu uzreiz izstāstīt visus uzkrātos jautājumus un uzdevumus tam, kurš tikko atnācis mājās. Dažkārt lietderīgi noteikt laika posmu — piemēram, pirmās pusstundas pēc ierašanās cilvēks var pavadīt vienatnē, iedzert tasi tējas vai palasīt grāmatu.
Nesalīdziniet ar ideālu. Mēģinājumi mainīt otru cilvēku ir bezjēdzīga nodarbe. Svarīgi censties pieņemt un saprast, nevis ierobežot pēc noteiktiem standartiem. Vīrietis nav tikai izkaisīto zeķu kopums. Kad redzam visaptverošu personību aiz ikdienas sīkumiem, mums vieglāk samierināties ar trūkumiem. Ja atceras par dažādām īpašībām, pozitīvās puses var atsvert negatīvās. Galu galā — tas ir cilvēks, kuru jūs izvēlējāties, vai jūsu bērns, kuru jūs audzinājāt.
Veidojiet uzticības pamatu. Komunicējiet, dalieties ar to, kas jums patīk, apmeklējiet vietas, kas interesē abus. Tas palīdzēs labāk iepazīt viens otru un stiprināt uzticību. Kopīgām emocijām ir nozīmīga loma. Kad rodas grūtības, cilvēki saprot, ka tas var būt vienkāršs pārpratums, kuru nepieciešams noskaidrot. Visās ģimenēs ir grūti brīži, un tie atšķiras tikai pēc tā, cik labi ģimenes prot «remontēt» attiecības.
Sargājiet viens otru. Neziņas un trauksmes apstākļos centieties kopt tuvās attiecības. Tās ir svarīgākas par dažādiem viedokļiem par notiekošo. Uzskati var mainīties, tāpat kā situācijas, bet labas attiecības tiek veidotas ilgi un prasa saudzīgu attieksmi. Neriskējiet ar tām politisku vai citu domstarpību dēļ. Atbalsta klātbūtne blakus palīdzēs pārvarēt jebkādas grūtības.
