Smadzenes to neļauj.
Pat miegā smadzenes turpina analizēt skaņas, un cilvēks var pamosties, ja dzirdētā skaņa ir negaidīta vai tai ir īpaša nozīme (piemēram, zvans vai uzrunāšana vārdā). Cilvēks var arī pamosties klusuma dēļ, piemēram, ja nakts vilciens, kas regulāri brauc gar viņa māju vienā un tajā pašā laikā, pēkšņi nebrauca garām.
Savukārt skaļš, bet pazīstams troksnis neizraisa trauksmi, ko labi zina tie, kas aizmiguši metro. Tādēļ krācošā cilvēka smadzenes neuztver savu krākšanu kā negaidītu skaņu.
Tomēr cilvēki ar paaugstinātu traukslību vai tie, kas cenšas negulēt, var pamosties pat no savas krākšanas.
