Roze sen jau ir mīlestības, skaistuma un varenības simbols. Tomēr šiem augiem ir viena īpašība, kas var atturēt tos, kas vēlas pieskarties — ērkšķi. Kāda ir šī dabiskā aizsardzības mehānisma būtība?
Ērkšķi ir pārveidoti zari vai nelieli stumbra izaugumi, kas laika gaitā sacietē un kļūst asi. Tie nav indīgi, tomēr pieskāriens var būt diezgan sāpīgs.
Aizsardzība pret dzīvniekiem
Pirmkārt, ērkšķi aizsargā rozi — tās maigās ziedlapiņas un lapas — no zālēdājiem. Kad dzīvnieks mēģina pamieloties ar augu, tā mute var tikt ievainota no asajiem ērkšķiem. Tajā pašā laikā rožu krūms turpina augt, ziedēt un veidot sēklas, kas vēlāk var kļūt par pamatu jauniem krūmiem.
Atbalsts augšanai
Ērkšķi uz stumbra veic arī citu, mazāk zināmu funkciju. Krūma augot, šie asi izaugumi saķeras ar kaimiņu augiem un kokiem. Tas veicina ne tikai horizontālu, bet arī vertikālu augšanu — jo tuvāk augs saulei, jo vairāk siltuma tas saņem, kas savukārt uzlabo tā attīstību. Tādējādi rožu krūmi iegūst priekšrocību resursu cīņā ar apkārtējiem ziediem un kokiem.
Vai pastāv rozes bez ērkšķiem
Jā, tādas šķirnes tiešām pastāv! Tās ir izveidojis cilvēks. Savvaļā ērkšķi ir nepieciešami krūma izdzīvošanai, taču kultivētajām rozēm tie nav vienmēr obligāti. Pateicoties rūpīgai atlasei un selekcijai, dārznieki ir spējīgi izveidot vairākas rozes šķirnes ar gludiem stublājiem, kas būtiski vienkāršo to kopšanu.
Dažas bezērkšķu rožu šķirnes:
Mister Lincoln (Misters Linkolns) — tējas-hibrīda šķirne dziļi sarkanīgi bordo krāsā.
Queen Elizabeth (Karaliene Elizabete) — tējas-hibrīda šķirne koši rozā krāsā.
Apricot Nectar (Aprikožu nektārs) — floribunda šķirne oranžas krāsas.
Pascali (Paskali) — zemsedzes rožu šķirne gaiši rozā krāsā.
Double Delight (Double Delight) — tējas-hibrīda šķirne krēmīgi baltā krāsā ar aveņkrāsas maliņu.
