Žagas rodas muskuļu saraušanās dēļ.
Žagas rodas pateicoties periodiskām noteiktu elpošanas muskuļu, kas atrodas krūšu un diafragmas apvidū, saraušanās epizodēm. Tomēr žagu precīzā loma organismā līdz šim joprojām ir zinātnes noslēpums.
Visbiežāk žagas parādās kā reakcija uz kuņģa kairinājumu, kad signāls pa nervu vagus nonāk smadzenēs, un pēc tam pa diafragmas nervu (frēnikss) tiek pārnests uz diafragmu, izraisot tās saraušanos, kas noved pie žagām.
Parasti žagas rodas, ja cilvēks ilgi nav ēdis, slikti sakošļājis ēdienu vai uzņēmis lielu daudzumu šķidruma. Turklāt tās var būt nervozas spriedzes vai vispārējas ķermeņa atdzišanas sekas.
Kopumā periodiskas un ātri pārejošas žagas veselībai nav bīstamas. Tomēr, ja tās kļūst mokošas un cilvēks ilgstoši nespēj no tām atbrīvoties, tas var liecināt par nopietnu saslimšanu.
