Straujas temperatūras izmaiņas izrādījās visacīmredzamākais meteoroloģiskais faktors, kas saistīts ar infarktu skaita pieaugumu. Pētnieki nonāca pie šāda secinājuma, analizējot pacientu datus un meteoroloģiskos novērojumus.
Zinātnieki izpētīja informāciju par 11 527 infarkta gadījumiem, kas reģistrēti desmitgades laikā vienā no Pekinas kardioloģijas centriem. Šīs ziņas salīdzināja ar ikdienas laikapstākļu parametriem tajā pašā periodā.
Analīze parādīja, ka dienas ar lielāku sirdslēkmes gadījumu skaitu biežāk sakrita ar noteiktiem meteoroloģiskajiem apstākļiem. Šādos periodos parasti tika novērota zemāka gaisa temperatūra, izteiktas temperatūras svārstības, vāja vēja intensitāte, kā arī samazināts mitruma līmenis un nokrišņu daudzums.
Lai noteiktu, kuras tieši laikapstākļu īpašības vairāk saistītas ar infarktu skaita pieaugumu, pētnieki izmantoja mašīnmācīšanās modeli Random Forest. Analīzes rezultāti parādīja, ka no izpētītajiem faktoriem visizteiktāko ietekmi radīja temperatūras svārstības.
Raksta autori uzskata, ka šādus modeļus var izmantot, lai prognozētu periodus, kad slodze uz kardioloģijas dienestiem var palielināties. Turpmāk pētnieki plāno uzlabot šo prognožu precizitāti, pievienojot analīzei datus par pacientu vecumu, viņu slimībām un citām raksturojošām iezīmēm.
