Ilgstošie sals un sniega sanesumi var nopietni ietekmēt cilvēku garīgo stāvokli. Pēc psihiatra A. Kazancevas teiktā, ilgstoša ziema var pastiprināt psihožu, šizofrēnijas un citu traucējumu izpausmes.
Īpaši grūti ir tiem, kam jau diagnosticētas garīgās veselības problēmas: aukstajā periodā simptomi nereti kļūst izteiktāki. Cilvēki, kuriem piemīt tendence uz panikas lēkmēm, sāk satraukties par pārvietošanos transportā. Automašīnu īpašniekiem regulāri jānotīra automašīnas no sniega, bet privātmāju iedzīvotājiem pastāvīgi jānovāc sniega kupenas.
Fiziskā aktivitāte teorētiski veicina tā saukto prieka hormonu izdalīšanos, tomēr daudziem papildu slodzes kļūst par nomāktas noskaņas avotu. Situāciju pasliktina arī sadzīves grūtības: cilvēkiem ar traumām vai problēmām kājās ir grūti pārvietoties pa sniegotām ielām. Turklāt šajā periodā var pastiprināties alkohola atkarības.
Daļa cilvēku cenšas samazināt uzturēšanos ārā, pārejot uz attālinātu darbu vai dodoties uz siltām zemēm. Ārsts norādīja, ka spilgta apgaismojuma izmantošana palīdz tikt galā ar ziemas nogurumu. Tieši tāpēc ziemeļu reģionos nereti var redzēt mājas, nokrāsotas piesātinātās krāsās.
