Blakšu parādīšanās nav saistīta ar dzīvesvietas tīrības līmeni. Šie kukaiņi jau sen pastāv blakus siltasiņu dzīvniekiem un laika gaitā pielāgojušies dzīvei blakus cilvēkam, kļūstot par pastāvīgu sadzīves problēmu.
Speciālisti uzskata, ka to vēsturiskā dzimtne ir Tuvie Austrumi. Pazīstamākais «dzīvokļu» veids — Cimex lectularius. Sākotnēji tas barojās ar sikspārņu un citu siltasiņu dzīvnieku asinīm, bet vēlāk pārgāja uz cilvēkiem.
Blaktis izplatās kopā ar cilvēku. Ar tirdzniecības un aktīvu ceļojumu attīstību tās pārvietojās inficētās mantās. Arī šodien viņām palīdz mainīt „adresi” sabiedriskais transports, viesnīcas, lidmašīnas, veikali un pat kinoteātri.
Dzīvoklī kukaiņi uzturas tuvāk guļošajiem. Gulta tiem rada piemērotus apstākļus: siltumu, elpošanas laikā izdalīto oglekļa dioksīdu un vieglu pieeju ādai. Pieaugušās blaktis slēpjas matrača krokās, atsperu blokos, gultas karkasa elementos, kā arī spraugās un plaisās pie guļvietas.
Bieži viss sākas ar vienu vienīgu kukaini. Izplatīti avoti ir lietotas mēbeles un bagāža, atvesta no vietām, kur jau ir inficēšanās. Telpā blaktis dēj olas; pieaugot tās nomet hitīnveidīgo apvalku un pakāpeniski izveido veselu populāciju.
Par blaktīm var liecināt tumši to dzīves darbības nospiedumi, asins traipi uz gultasveļas, nomestie apvalki un niezošas kodumu pēdas. Matrača šuvju, gultas pamatnes un tuvāko spraugu pārbaude palīdz problēmu atklāt. Jo ātrāk inficēšanās konstatēta, jo vieglāk ar to tikt galā.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru