Tualetes papīru izgudroja ķīnieši, bet vēlāk to pilnveidoja angļi un amerikāņi.
Pirmās ziņas par papīra izmantošanu kā tualetes piederumu attiecas uz Ķīnu, kur arī tika izgudrots pats papīrs.
XIV gadsimta sākumā mūsdienu provincē Чжэцзян ražoja 10 000 000 iepakojumu tualetes papīra, katrā no kuriem bija no 1 000 līdz 10 000 lapām. Ķīnas Minu dinastijas (1368–1644) hronikās minēts, ka 1393. gadā imperatora galma vajadzībām tika izgatavotas 720 000 loksņu.
Eiropā un Amerikā tualetes papīrs parādījās daudz vēlāk. 1857. gadā amerikānis Džozefs Gejetijs sāka izlaist higiēniskās salvetes, iemērcētas ar alvejas sulu, kuras, īpaši, izmantoja hemoroīdu ārstēšanai.
Pirmo tualetes papīru rullīšos sāka ražot Apvienotajā Karalistē aptuveni 1880. gadā. Tomēr sākotnēji tiem nebija perforācijas ērtai lappušu atdalīšanai, tāpēc rullīša turētājs bija aprīkots ar asu malu. Perforētā papīra ražošanas tehnoloģiju, kuru varēja viegli atdalīt, 1871. gadā patentēja amerikānis Sets Volers, taču savu ražošanu viņš uzsāka tikai 1880. gadu vidū.
