Pilnīga darbu un pienākumu neesamība var spēlēt nozīmīgu lomu veselības uzturēšanā. To izteica biomediķe M. Trillo intervijā izdevumam 20minutos.
Speciālists norādīja, ka mūsdienu dzīves ritms ir pieradinājis cilvēkus tiekties pēc maksimālas efektivitātes. Daudzi cenšas iepriekš izplānot dienu tā, lai katra minūte būtu aizņemta ar lietderīgu aktivitāti. Rezultātā smadzenes praktiski nesaņem laiku atpūtas stāvoklim, kad nav jārisina uzdevumi, jākomunicē vai jāizpilda darba pienākumi.
Tomēr, kā uzsvēra Trillo, bezdarbības periodi organismam nav mazāk nozīmīgi nekā aktīvā darbība. Tieši šādos brīžos ķermenis iegūst iespēju pilnvērtīgai atjaunošanai. Atpūta no fiziskas slodzes, sociālās iesaistes un garīga sasprindzinājuma rada nosacījumus, kuros tiek iedarbināti iekšējie atjaunošanās procesi.
Eksperte norādīja, ka šādas atpūtas laikā deoksiribonukleīnskābe iesaistās dienas laikā uzkrāto mutāciju labošanā. Tajā pašā laikā pastāvīga pārslogošanās un hronisks stress, kas rodas nepārtrauktas aktivitātes dēļ, ar laiku var novest gan pie fiziskiem, gan pie psihiskiem traucējumiem.
Iepriekš Dr. A. Kovalenko arī pievērsis uzmanību regulāras atpūtas nozīmībai. Viņš ieteica biroja darbiniekiem atvēlēt atjaunošanai no divām līdz trim stundām dienā, bet cilvēkiem, kas nodarbināti ar fizisku darbu, — no vienas līdz divām stundām.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru