Jauns pētījums, ko veica Ekseteras universitātes zinātnieki, parādīja, ka mūzikas nodarbības visa mūža garumā veicina smadzeņu veselības uzlabošanos vecumdienās. Īpaši noderīga izrādījās spēle uz klavierēm, norādīja pētnieki. Mūzika saistīta ar atmiņas un spējas risināt sarežģītus uzdevumus uzlabošanos. Turpinot muzicēt, var panākt vēl iespaidīgākus rezultātus.
Mūzikas terapijai patiešām piemīt veselību veicinoša iedarbība, sacīja psiholoģijas zinātņu kandidāts un psihoanalītiķis Aleksejs Meļehins.
Mūzikas terapijas būtība ir tāda, ka noteiktas skaņas, ritmi un instrumenti izraisa specifiskas emocijas un prasa dažādu prasmju aktivizēšanu. Instrumentiem ir savas akustiskās un ritmiskās īpatnības, kas pieprasa mijiedarbību, kas savukārt aktivizē kognitīvās rezerves un iespējas. Nav noslēpums, ka dažādi mūzikas instrumenti var ietekmēt cilvēka emocionālo stāvokli.
Pētījumi rāda, ka spēlēšana uz mūzikas instrumentiem, pat visvienkāršākā līmenī, kā brīvā laika nodarbe, nevis profesionāla apmācība, veicina gados vecāku cilvēku depresijas risku samazināšanos, vientulības sajūtas mazināšanos, kā arī mērenu kognitīvo traucējumu un smagu demences formu, tai skaitā asinsvadu demences, risku samazināšanos. Patiesi, spēlēšana uz mūzikas instrumentiem pilda kognitīvās stimulācijas funkciju.
Apgūstot mūzikas instrumentu, cilvēks iesaistās rotaļājošā pētnieciskā darbībā, kas pozitīvi ietekmē neiroģenēzi un neiroplastiskumu smadzenēs. Neiroģenēze ir jaunu šūnu veidošanās process smadzenēs, kas turpinās visu dzīvi. Neiroplastiskums, īpaši pēc 60 gadu vecuma, var mainīties, bet, ietekmējot bagātinoši faktori, kā spēlēšana uz mūzikas instrumenta vai dzīvas mūzikas klausīšanās, notiek pozitīva ietekme uz psihisko veselību un kognitīvo stāvokli.
Pētījumi liecina, ka spēlēšana uz pūšamiem vai taustiņinstrumentiem pozitīvi ietekmē sirds un asinsvadu veselību, kā arī palīdz mazināt galvassāpes un spriedzi.
Mūzika veicina kognitīvā potenciāla uzlabošanos, tāpēc mūzikas terapija tiek aktīvi iekļauta rehabilitācijas programmās gados vecākiem cilvēkiem, kuri cieš no depresijām un demencēm. Šādas nodarbības palīdz atjaunot bojātas smadzeņu zonas.
Spēlēšana uz mūzikas instrumentiem ne tikai attīsta jaunas kognitīvās prasmes, bet arī sniedz smadzenēm jaunu pieredzi. Nervu sistēma pārkārtojas, veidojot jaunus funkcionālus savienojumus. Turklāt spēlēšana uz instrumenta vai mūzikas klausīšanās var izraisīt katartiskas reakcijas: kāds raud, kāds pārdzīvo zaudējumu, bet kāds priecājas un atceras patīkamas atmiņas. Mūzikas terapijai ir pozitīva ietekme gan uz cilvēka fizisko, gan psihisko stāvokli.
