Pētījums, ko veica Berlīnes Brīvā universitāte, parādīja, ka pilsētas augsņu veselība tiek bojāta vairāku faktoru kopējās iedarbības rezultātā, kuri atsevišķi var šķist nekaitīgi.
Zinātnieki modelēja tipiskos pilsētas stresorus: sāli (no pretslīdēšanas reaģentiem), mikroplastiku (no riepu nodiluma), virsmas aktīvās vielas (mazgāšanas līdzekļi), sausumu, ekstrēmu karstumu un augsnes saspiešanos.
Galvenais secinājums ir tāds, ka tieši šo faktoru kombinācija, nevis kāds viens atsevišķs faktors, noved pie kritiska augsnes stāvokļa pasliktināšanās. Piemēram, siltums pats par sevi var paātrināt mikrobu metabolismu, bet kombinācijā ar sausumu tas pastiprina iztvaikošanu, koncentrējot piesārņojošās vielas un bojājot augsnes agregātus. Analogi mikroplastika vienatnē neizraisīja būtisku kaitējumu, tomēr «kokteilī» ar citiem stresoriem tā pastiprināja negatīvās sekas.
Šāda sinerģētiska iedarbība vājina augsnes struktūru — tā zaudē spēju efektīvi uzņemt ūdeni, kas palielina plūdu risku, — un traucē mikrobu kopienu darbību, kas atbild par barības vielu apriti.
Autori uzsver, ka tradicionālās atjaunošanas pieejas, kuru mērķis ir novērst vienu acīmredzamu faktoru, var būt neefektīvas. Lai reāli uzlabotu pilsētas augsnes veselību, nepieciešami kompleksīgi pasākumi, kas vienlaikus samazina visu veidu slodzi.
