Nemierīgo kāju sindroms (NKS) — stāvoklis, ko raksturo nepārvarama vēlme kustināt kājas. Tas var šķist dīvaini, un daudziem rodas iespaids, ka cilvēki ar šo diagnozi pastāvīgi cenšas kaut kur doties. Tomēr patiesībā šī vēlme rodas no neērtajām sajūtām...
Nemierīgo kāju sindroms var izpausties jebkurā vecumā, un laika gaitā tas parasti progresē. Pamatsimptoms nemierīgo kāju sindromam (NKS) ir vēlme kustināt kājas, kas rodas, kad cilvēks ilgstoši atrodas nekustīgā stāvoklī, piemēram, sēžot kinoteātrī vai guļot dīvānā, skatoties filmu. Nepieciešamība kustēties rodas no nepatīkamām sajūtām, piemēram, pulsēšanas, stiepjošām vai niezošām sāpēm pēdās vai kājās. Jebkura kustība, vai tā būtu izstaipīšanās vai pastaiga, palīdz mazināt tā dēvēto spazmu. Visbiežāk šie simptomi parādās naktī, taču dažos gadījumos nakts epizodes ar NKS var liecināt par cita veselības traucējuma esamību.
Kas izraisa šo neparasto stāvokli? Zinātniskā sabiedrība līdz šim nav pilnībā izpratusi, kas stāv aiz šīs slimības. Tomēr pētnieki izceļ vairākus faktorus, kas veicina sindroma attīstību. Tostarp ģenētiskā nosliece, dzelzs deficīts, daži medikamenti, smadzeņu ķīmisko vielu nelīdzsvars un grūtniecība. Interesanti, ka pat ja kājas ir zaudētas traumas vai slimības dēļ, nemierīgo kāju sindroms joprojām var skart cilvēku, jo tas ir saistīts ar smadzeņu darbību.
Daudzi cilvēki negriežas pie ārsta, jo ir grūti izskaidrot sajūtas, kas saistītas ar NKS, un viņi tās uzskata par krampjiem vai nejutīgumu. Tomēr, ja šādas epizodes atkārtojas un rodas pastāvīga vēlme kustināt kājas, ir vērts vērsties pie speciālista, jo tas var liecināt par citu slimību. Turklāt NKS var negatīvi ietekmēt noguruma līmeni un miega kvalitāti.
Ja NKS simptomi parādās reti un netraucē ikdienas dzīvi, ārsti var ieteikt ievērot dienas režīmu, veikt analīzes un novērot stāvokli. Tomēr, ja sindroms traucē ierasto dzīves ritmu un liedz pilnvērtīgu miegu, pacientiem var tikt nozīmēti spēcīgi medikamenti.
