Mūsu apziņā pastāvīgi notiek nepārtraukta domu plūsma. Reizēm mēģinām apturēt šo plūsmu, pavēlot sev vienkārši nedomāt. Bet vai tas patiešām ir iespējams?
Patiesībā viss ir atkarīgs no tā, kā jūs definējat domāšanas procesu. Domas var būt gan apzinātas, gan neapzinātas. Ja runa ir par vārdiem un tēliem, kas pastāvīgi rodas mūsu apziņā, tos var pieklusināt, izmantojot īpašas meditācijas prakses.
Daļēji var samazināt apzināto domu plūsmu, bet pārbaudīt, vai jūs turpināt domāt, praktiski nav iespējams. Turklāt šo stāvokli arī grūti novērtēt, jo jūs vismaz domāsiet par to, kā apturēt savas domas.
Pat meditācijai, kuras laikā jūs «vērojat» savas domas, līdz tās pazudīs, ir savi ierobežojumi. Kādā brīdī sākat apzināties, ka vērojat savas domas un cenšaties nedomāt ne par ko.
Tomēr pat ja jums šķiet, ka jūs nedomājat, tā nav pilnīgi taisnība. Jūs to vienkārši varat neapzināties. Ja domāšanu uzskatām par visu smadzeņu darbību, tad smadzenes nekad nepārtrauc savu darbību. Liela daļa šādu domu norit fonā, un mēs nepamanām to plūsmu. To «atslēgt» nav iespējams.
Lai gan jūs varat neapzināties fonā esošās domas, reizēm redzat to rezultātus: piemēram, varat ieraudzīt pazīstamu seju pūlī, bet to neatpazīt. Drīz vien pēkšņi atceraties šo mirkli un atceraties, kā sauc šo cilvēku un kas viņš ir. Tas ir smadzeņu darba rezultāts, ko mēs neapzināmies.
