Visi zina, ka kustība ir dzīves pamats. Fiziskā aktivitāte pozitīvi ietekmē gan mūsu psihisko, gan fizisko stāvokli. Bet cik bieži un cik intensīvi būtu jāapmeklē treniņi?
Nesen Bostonas Universitātes pētnieki veica līdz šim visplašāko šī jautājuma pētījumu. Pētījumā viņi analizēja 2070 dalībnieku datus, iegūtus no sirds un plaušu sistēmas testiem (CPET) un, izmantojot fitnesa izsekotājus. Pētījuma autori uzsver, ka viņu secinājumi paliek aktuāli, pat ņemot vērā tādus faktorus kā vecums, dzimums, aptaukošanās un sirds un asinsvadu slimību klātbūtne.
Pētījuma rezultāti liecina, ka, lai panāktu izmaiņas fiziskajā formā, nepieciešams regulāri nodarboties ar mērenu fizisko aktivitāti. Katra šādu vingrinājumu minūte aptuveni atbilst trim minūtēm iešanas un samazina «kaitējumu» no laika, pavadīta sēžot, aptuveni par 14 minūtēm. Turklāt papildu sporta nodarbības un soļu skaita palielināšana dienas laikā var kompensēt mazkustīga dzīvesveida negatīvās sekas fiziskajai formai.
Galvenie eksperimenta secinājumi balstījās uz CPET datiem. Šie testi mēra maksimālo organisma skābekļa patēriņu (VO2 jeb skābekļa daudzumu, ko organisms var izmantot fiziskās slodzes laikā). Jo vairāk skābekļa organisms spēj uzņemt un pārstrādāt slodzes laikā, jo augstāks ir aerobās sagatavotības līmenis.
Izrādās, ka mērena fiziskā aktivitāte ir visefektīvākā VO2 paaugstināšanai. Pie tās pieder jebkura nodarbe, kas liek sirdij darboties ātrāk un elpošanai kļūt intensīvākai, piemēram, ātra pastaiga vai brauciens ar velosipēdu. Tas nozīmē, ka, lai sasniegtu labus rezultātus un uzturētu veselību, jāuztur mērena slodze: tā nedrīkst būt pārāk smaga, bet arī ne pārāk viegla.
