Kāpēc ne visiem cilvēkiem ir spēja pakustināt ausis?

Vai jūs protat pakustināt ausis?

Daži dzīvnieki, piemēram, suņi, kaķi, zirgi un truši, spēj kustēt ausis pēc vēlēšanās — tas palīdz viņiem labāk uztvert noteiktas skaņas un atšķirt laupījuma vai plēsēja kustības. Tomēr dzīvniekiem ausī ir ievērojami vairāk muskuļu nekā cilvēkam: piemēram, kaķiem katrā ausī ir 32 muskuļi, kamēr mums tikai trīs. Tad kāpēc tomēr daži cilvēki var pakustināt ausis?

Iemesli, kāpēc cilvēki spēj pakustināt ausis

Šo aizraujošo parādību pētīja vācu zinātnieks Daniēls Štrauss kopā ar kolēģiem no Saarlandes universitātes klīnikas (Vācija). Viņš izvirzīja hipotēzi, ka cilvēka senči varēja kustēt ausis tāpat kā dzīvnieki, taču evolūcijas gaitā šī spēja tika zudusi. Tomēr cilvēkiem ir saglabājies rudimentārs mehānisms, kas ļauj viņiem kaut nedaudz kustēt ausu gliemežnīcu. Piemēram, līdzīgi ir saglabājušies gudrības zobi un astes pamatne.

Zinātnieki uzskata, ka teorētiski kustēt ausis var ikviens

Lai noskaidrotu, vai mūsdienu cilvēka auss var reaģēt uz skaņām, Daniēls Štrauss veica pētījumu, kas deva interesantus rezultātus. Izrādījās, ka skaņas stimuli spēj izraisīt cilvēka auss reakciju — tā kustas, lai arī praktiski nemanāmi. Tādējādi pēc šīs loģikas ausis var pakustināt ikviens, taču kāpēc tas neizdodas katram?

Iemesli, kāpēc ne visiem cilvēkiem izdodas pakustināt ausis

Jā, Daniēla Štrausa pētījumi rāda, ka teorētiski ausis var pakustināt ikviens. Tomēr dažiem cilvēkiem tas izdodas labāk, pateicoties iedzimtām spējām — piemēram, spēcīgākiem muskuļiem ap ausu gliemežnīcu.

Ir veikts ļoti maz pētījumu, lai noteiktu, vai spēja pakustināt ausis ir ģenētiska. Tomēr pastāv 1949. gada darba publikācija žurnālā Hereditas, kura rezultāti liecina, ka cilvēkiem, kuru vecāki prot pakustināt ausis, šādas spējas attīstības varbūtība ir lielāka. Pētījumā tika novērtētas 174 personas, kuras dažādā mērā prata kustēt ausu gliemežnīcu — 74% no tām arī vecāki bija apveltīti ar šo spēju.