Cukurs ir pazīstams ar savu kaitīgo ietekmi uz zobiem. Šo īpašību jau pamanīja Aristotelis, pievēršot uzmanību aplikumam, ko atstāj saldā vīģe. Tomēr pats cukurs nav kariesa cēlonis. Ir svarīgi ņemt vērā virkni procesu, ko tas izraisa.
Saldumi mūs ieskauj visur! Reizēm mēs pat neapzināmies, cik daudz tos patērējam un kā tas ietekmē mūsu zobu stāvokli.
Mutes dobumā dzīvo daudzas dažādas baktērijas. Dažas no tām veicina zobu veselību, bet citas nodara kaitējumu. Pētījumi rāda, ka noteiktas baktērijas paaugstina skābumu mutes dobumā katru reizi, kad mēs baudām kaut ko saldu. Divas galvenās baktērijas, kuras «barojas» ar cukuru, ir *Streptococcus mutans* un *Streptococcus sobrinus*.
Rezultātā paaugstinātais skābums iznīcina minerālvielas zobu emaljā, kas kalpo kā zobu aizsargkārta. Šo procesu sauc par demineralizāciju. Labā ziņa ir tā, ka mūsu organisms spēj tam pretoties, pateicoties siekalām. Elementi, kas atrodas siekalās, piemēram, kalcijs un fosfors, palīdz emaljai atjaunot minerālu līdzsvaru, kas zaudēts «skābes uzbrukuma» laikā (zobu pastas arī veicina šo procesu).
Tomēr, ja jūs pārāk bieži lietojat saldumus, siekalas netiek galā ar slodzi. Laika gaitā demineralizācija vājinās un bojā emalju, veidojot caurumus zobos. Ja tos nelabo, mazs caurums var palielināties un sasniegt dziļākos slāņus. Tas kļūs ne tikai sāpīgs, bet arī gandrīz fatāls pašam zobam.
Ārsti un zinātnieki iesaka ierobežot saldumu lietošanu, īpaši saldināto dzērienu patēriņu. Nesen veikts pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 20 000 pieaugušo, parādīja, ka pat reti lietojot saldinātus dzērienus, palielinās 1–5 zobu zaudēšanas risks par 44% salīdzinājumā ar tiem, kas nedzer saldinātus dzērienus.
Ja pamanāt, ka uz jūsu zoba parādījies neliels plankums, košana kļuvusi nepatīkama vai zobu jutība palielinājusies, noteikti vēršieties pie ārsta.
