Svētki, veltīti ķīniešu auglim, Kivi diena, tiek svinēti 21. decembrī dažādās valstīs. Aktinīdijas koksnējās liānas augļi Ķīnā bija zināmi jau XII gadsimtā, tomēr tikai XX gadsimtā kivi kļuva populārs visā pasaulē.
No botāniska viedokļa kivi ir oga. Savvaļā tā augļi ir diezgan mazi. Pēc garšas īpašībām tie atgādina ērkšķogu, tāpēc līdz XX gadsimta vidum kivi sauca par «ķīniešu ērkšķogu». Vēlāk šis auglis nonāca Jaunzēlandē, kur selekcionāri izveidoja lielākas un garšīgākas šķirnes. 1960. gadā jaunzēlandiešu selekcionārs Aleksandrs Elisons piešķīra auglim nosaukumu «kivi» par godu tāda paša nosaukuma putniņam, jo, pēc viņa domām, tie bija līdzīgi: abi mazi, brūni un pūkaini.
Pēc Otrā pasaules kara kivi kļuva populārs pateicoties britu un amerikāņu karavīriem, kas atradās militārajās bāzēs Jaunzēlandē. Virsnieki un vienkāršie karavīri iecienīja šo augli. XX gadsimta beigās kivi sāka audzēt un eksportēt dažādās pasaules malās.
Neskatoties uz nepievilcīgu ārieni, kivi augļi satur daudz vitamīnu un minerālvielu, kas organismam nepieciešamas. Daudzi pētījumi apstiprinājuši to labumu imūnsistēmas un vairogdziedzera funkciju uzturēšanai. Kivi arī tiek uzskatīts par dabisku antioksidantu, kas pozitīvi ietekmē gremošanas trakta, sirds-asinsvadu, endokrīnās un urīn- un dzimumsistēmu darbību, kā arī uzlabo ādas, matu un nagu stāvokli.
Izvēloties kivi, svarīgi pievērst uzmanību augļa miziņai. Ieteicams pirkt tikai tos augļus, kuriem nav grumbu, plankumu vai ieliekumu, ar vienmērīgu krāsu un sausu pūkainu virsmu.
Augļiem jābūt nedaudz cietiem. Pārāk mīksti būs pārgatavojušies un negaršīgi, bet pārāk cieti — nenogatavojušies. Pievērsiet uzmanību augļa kātiņa piekļaušanās vietai: tai jābūt sausai, un, piespiežot to, no tās jāizdalās sulai.
Eksperti iesaka uzglabāt kivi ledusskapī, bet neiesaldēt. Mazgāt augļus pirms uzglabāšanas nav ieteicams, jo tas var izraisīt pūšanu. Kopumā, pie temperatūras, kas nepārsniedz 10 °C, augļi var saglabāties svaigi līdz diviem mēnešiem.
