Vides zinātnieka Tomasa Krautera (Thomas Crowther) pētījumi izraisīja globālu interesi par koku stādīšanu kā veidu oglekļa dioksīda emisiju kompensēšanai. Tagad Krauters ir vērsies pie pasaules līderiem ar lūgumu pārtraukt aizraušanos ar mežu atjaunošanu, apgalvojot, ka šī prakse var nodarīt vairāk kaitējuma nekā labuma.
2019. gadā Tomass Krauters un viņa komanda publicēja pētījumu, kurā apgalvots, ka Zemē ir vieta vēl 1,2 triljonu koku iestādīšanai. Šie koki varētu palīdzēt no atmosfēras noņemt aptuveni divas trešdaļas oglekļa, ko cilvēki izdala.
Šis pētījums izraisīja globālu interesi uzņēmumu un pasaules līderu vidū par koku stādīšanu.
Taču drīz pēc publikācijas daži zinātnieki sāka izteikt kritiku. Viņi apgalvoja, ka Krauters būtiski pārvērtēja gan oglekļa apjomu, ko koki spēj uzņemt, gan platības, kuras var efektīvi apstādīt.
Citi zinātniskie pētījumi atklāja divus nopietnus trūkumus masveidīgai koku stādīšanai: daudzi stādītie stādi nepārdzīvos, un tiem, kas izdzīvos, būs nepieciešami vairāki desmiti gadu, lai sāktu uzkrāt oglekli. Šīs bažas sāka apstiprināties: piemēram, Turcijā tika iestādīti 11 miljoni jaunu stādu, taču lielākā daļa no tiem gāja bojā pirmajos pāris mēnešos nokrišņu trūkuma dēļ.
2023. gada ANO klimata pārmaiņu konferencē Krauters paziņoja, ka viņa darbs tika nepareizi interpretēts, un aicināja pasaules līderus un uzņēmumus pārtraukt koku stādīšanu.
Pēc ekologa teiktā, koku stādīšana nepiemērotās vietās var novest pie katastrofālas bioloģiskās daudzveidības zuduma. Tas saistīts ar dabiskās dzīvotnes iznīcināšanu un mežu ugunsgrēku riska palielināšanos.
Turklāt koku stādīšana vietās, kur tos nekad nav bijis, var padarīt planētas virsmu tumšāku un paaugstināt globālo temperatūru.
Visbīstamākais ir tas, ka viņa ideja tiek izmantota kā attaisnojums, lai saglabātu augstu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Tā vietā, lai samazinātu emisijas, daudzi uzņēmumi vienkārši sāka stādīt kokus.
