Uz salas Vidusjūrā.
Lotofagi, vai lotosa mīļotāji, tiek pieminēti episkajā dzejā "Odiseja" un Herodota darbos. Saskaņā ar leģendu, Odiseja kuģi tika izmesti vētrā uz salu, kuras iedzīvotāji piedāvāja jūrniekiem nogaršot vietējo delikatesi — lotosu. Saldie un medainie ziedi izraisīja aizmirstību ikvienam, kurš tos nobaudīja, un jūrnieki aizmirsuši par vēlmi atgriezties mājās nolēma palikt šajā salā uz visiem laikiem.
Lotosa spēks ļāva skaistajai nimfai Kalipso noturēt Odiseju pie sevis septiņus gadus, mēģinot likt viņam aizmirst Penelopu un iemīlēties viņā. Tomēr dievi, līdzjūtīgi pret viņu, nosūtīja Hermesi ar pavēli atbrīvot Odiseju. Aizejot no salas, Odisejam nācās pielietot spēku un piesiet savus cilvēkus, kuri bija ietekmēti no ziedu burvības, pie kuģa soliem.
XX gadsimta vidū vēsturnieki sniedza pārliecinošus pierādījumus tam, ka mītiskā lotofagu zeme ir neliela sala Džerba, kuras platība ir tikai 500 kvadrātkilometri, kas iegrimuši zaļumā. To sauc arī par Vidusjūras Taīti. Sala atrodas Vidusjūrā, Gabes līcī, tikai divu kilometru attālumā no Tunisijas krasta. Šeit aug vairāki lotosa un ūdensrožu veidi, kā arī dateles, kuru augļi, kā uzskatīja Herodots, tika domāti "Odisejā".
Tomēr mūsdienu pētnieki sliecas uz citu versiju. Vispiemērotākais kandidāts uz aizmirstības zieda lomu tiek uzskatīts par ēģiptiešu lotosu — Nymphaea caerulea. Tā ziediem ir psihotropiska iedarbība, un no tiem patiešām var iegūt frakcijas ar miega līdzekļa efektu. Izrakumi, kas veikti Džerbā, atklāja senās pilsētas drupas. Rakstiskajos avotos pieminēts, ka salā vienmēr dzīvojuši berberi — Ziemeļāfrikas pamatiedzīvotāji. Viņi joprojām dzīvo šeit, runā savā senajā valodā, audzē dateles, augļus, olīvas un vīnogas, kā arī nodarbojas ar zvejniecību.
Iespējams, berberi bija lotofagi; vismaz Ziemeļāfrikā dažas ciltis vēl joprojām ražo vīnu un sulas no lotosa ziediem un augļiem.
Atstāt komentāru