Jauns pētījums atklājis, ka Venēras mušķērājs precīzi spēj noteikt, kad slazdā iekļuvis upuris un kad tas jāaizver.
Šis augs pievilina kukaiņus ar augļu aromātu. Kad slazds aizveras, mušķērājs sagremo upuri 5–12 dienu laikā, pēc tam izmetot tukšo apvalku. Medību process zinātniekiem bijis zināms jau sen, taču molekulārais mehānisms, kā augam izdodas atšķirt īsto brīdi slazda aizvēršanai, ilgu laiku palicis noslēpums, raksta Gizmodo.
Japānas pētnieku rakstā norādīts, ka jonu kanāls auga matu receptora pamatnē darbojas kā signāla pastiprinātājs un nodod impulsu slazda aizvēršanai. Eksperimentu mērķis bija noskaidrot, kā augs, kuram nav nervu sistēmas, spēj pārvērst fizisku stimulu bioloģiskā signālā.
Iepriekšējie pētījumi jau pierādījuši, ka mušķērājs spēj “saskaitīt” saņemtos stimulus un aizver slazdu tikai tad, kad tie pārsniedz noteiktu slieksni. Savukārt kalcija koncentrācijas svārstības kalpo kā īslaicīga auga atmiņa.
Jaunajā eksperimentā tika izmantoti augi ar fluorescējošu olbaltumvielu, kas ļāva izsekot signālu pārvietošanai auga iekšienē.
Zinātnieki novēroja, ka, viegli aizskarot lapas, parādās kalcija jonu pieplūdums un vājš elektriskais signāls. Savukārt spēcīgāks pieskāriens izraisīja plašu reakciju, kas pārvietoja kalcija jonus un elektriskos impulsus visā augā.
“Mūsu pieeja ļāva vizualizēt brīdi, kad fizisks stimuls dzīvos augos tiek pārvērsts bioloģiskā signālā,” sacīja Saitamas Universitātes bioloģijas pētnieks Hiraku Suda.
Eksperiments arī parādīja, ka Venēras mušķērājam ir divu veidu sensorās šūnas: pirmās pārvērš mehānisko stimulu kalcija signālos, bet otrās nodrošina šo signālu izplatīšanos visā augā.
Atstāt komentāru