Katru sēņu sezonu starp «klusās medības» cienītājiem izcēlās nopietni strīdi: kā tad pareizi vākt sēnes?
Daži uzskata, ka jāizgriež tikai, citi apgalvo, ka sēņu micēlija saglabāšanai — izņēmuma kārtā jāizvelk. Mikologs, bioloģijas zinātņu kandidāts, zinātnisko populāro grāmatu autors par sēnēm Mihails Višņevskis noslēdz šo ilgo strīdu.
«Sēnes jāvada tā, kā tev ir ērti. Viss, nav nekādu citu noteikumu,» skaidro Višņevskis. «Tas, ka sēnes nedrīkst izrakt — ir pilnīga muļķība. Sēņu organisms — tas ir micēlijs, kas atrodas augsnē vai koksnē (kā, piemēram, rudenī augošā sēne). Un tas, kas uz tā izaug, ir nevis sēņu organisms, bet augļķermeņi. Tas ir kā āboli uz ābeles. Galu galā ābelei ir pilnīgi vienaldzīgi, kādā veidā jūs novācat augļus — ar rokām, ābolu novācēju, šķērēm vai vienkārši noraujot tieši no zara. Tikai, ja jūs šo ābeli nenozāģējat ar motorzāģi, viss pārējais — ir pieļaujams.»
Ar sēnēm — tas pats. Šie augļķermeņi — sēnes uz micēlija, pilnīgi nav svarīgi, kā tie tiek noņemti.
«Kad saka, ka no atstātās nenogriezta kātiņa micēlijs sapūs, tas ir pilnīga muļķība. Iedomājieties, cik vispār nesavāktu sēņu paliek kādā Sibirijā! Un viss pilnībā sapūst uz saknes,» saka eksperts. «Ja tas radītu kaut nelielu apdraudējumu micēlijam, tad būtu izdomāts evolūcijas mehānisms augļķermeņa vai atstātas kātiņa atdalīšanai no micēlija. Piemēram, kā ar lapām. Rudenī kātiņā rodas atdalīšanas slānis, un lapa atdalās no zara, lai vēlāk uz tās nekrīt sniegs un zars nesabrūk zem smaguma. Sēnēm tāda nav, tātad tās par to neuztraucas.
Ir arī versija, ka, ja mēs izraujam sēni, izvelkam to, tad aiz tās vilksies micēlija pavedieni. Tas jau pat nav zinātniskā fantastika, bet vispār kaut kas nepieņemams! Ja kāds iemācītos izvilkt micēlija pavedienus no augsnes, tad pasaules ekoloģijas kopiena uzstādītu viņam augšanas pieminekli zeltā. Jo tas ir viens no smagākajiem uzdevumiem — iegūt micēliju no augsnes. Ja kāds iemācītos to izvilkt, tas būtu liels solis uz priekšu ekoloģijā.»
