Plaši izplatīts uzskats vēsta, ka asinsgrupa var ietekmēt ne tikai veselību, bet arī cilvēka raksturu, panākumus un pat pievilcību. Tomēr zinātniski pierādījumi šai idejai nav atrasti, un tā drīzāk tiek uzskatīta par populāru, bet nepamatotu teoriju.
No kurienes radusies šī ideja
Pieņēmums par saikni starp asinsgrupu un personību radās Japānā 1927. gadā. Tā autors bija profesors Takedži Furukava, kurš izvirzīja hipotēzi par iespējamu saistību starp asinsgrupu un temperamentu. Neskatoties uz pierādījumu trūkumu, teorija ātri guva popularitāti un joprojām piesaista sabiedrības interesi.
Pirmā asinsgrupa (0)
Teorijas piekritēji uzskata, ka cilvēkiem ar pirmo asinsgrupu piemīt harizma un dabiska pievilcība. Viņiem piedēvē pašpārliecinātību, līdera dotības un mērķtiecību, kas var veicināt panākumus gan profesionālajā jomā, gan privātajā dzīvē.
Otrā asinsgrupa (A)
Cilvēki ar otro asinsgrupu tiek raksturoti kā mierīgi, laipni un apzinīgi. Viņi augstu vērtē stabilitāti, spēj sniegt atbalstu tuviniekiem un bieži kļūst par uzticamiem partneriem. Tajā pašā laikā pārmērīga pieticība var atturēt viņus no iniciatīvas uzņemšanās.
Trešā asinsgrupa (B)
Trešās asinsgrupas pārstāvjiem piedēvē radošumu, neatkarību un tieksmi pēc brīvības. Viņus raksturo spilgta iztēle un emocionalitāte, kas, pēc teorijas piekritēju domām, padara viņus par interesantiem sarunu biedriem.
Ceturtā asinsgrupa (AB)
Ceturtā asinsgrupa tiek uzskatīta par retu un savdabīgu. Tās pārstāvjiem piedēvē dažādu īpašību apvienojumu — diplomātiskumu, jūtīgumu un radošumu. Vienlaikus tiek minēts, ka viņiem var būt raksturīga zināma neizlēmība.
Ko saka speciālisti
Zinātnieki šo teoriju vērtē skeptiski. Viņi uzsver, ka cilvēka raksturu nosaka daudzi faktori — iedzimtība, audzināšana un sociālā vide, nevis asinsgrupa.
Turklāt asinsgrupu sistēma ir daudz sarežģītāka, nekā bieži tiek pieņemts, un neaprobežojas tikai ar četrām pamatgrupām.
Kāpēc teorija joprojām ir populāra
Interese par šo ideju skaidrojama ar tās vienkāršību un cilvēku vēlmi labāk izprast sevi un citus. Dažās valstīs šādi priekšstati pat tiek izmantoti ikdienā — piemēram, izvēloties partnerus vai veidojot darba kolektīvus.
Tomēr saikne starp asinsgrupu un personības iezīmēm nav zinātniski pierādīta, tāpēc šādi apgalvojumi jāvērtē kritiski.