Lasāt par slimībām internetā un kļūstat nemierīgi? Iespējams, tā ir kiberhondrija 0 64

Kas ir kiberhondrija

Kiberhondrija ir pārmērīga un nekontrolēta medicīniskās informācijas meklēšana internetā, ko pavada pieaugošs stress un trauksme.

Parasti viss sākas ar šķietami nevainīgu jautājumu — piemēram, vēlmi noskaidrot galvassāpju cēloni. Taču meklēšanas rezultātos līdzās biežākajiem iemesliem parādās arī nopietnu slimību apraksti. Tas var pastiprināt bailes un ierosināt jaunu meklēšanas ciklu, no kura kļūst grūti izkļūt.

Kāpēc rodas trauksme

Speciālisti kiberhondriju saista ar vairākiem faktoriem. Viens no tiem ir paaugstināta trauksme — cilvēki, kuri mēdz uztraukties par veselību, biežāk izmanto internetu, meklējot mierinājumu, taču bieži saskaras ar pretēju efektu.

Vēl viens iemesls var būt obsesīvi kompulsīvas uzvedības iezīmes, kad uzmācīgas domas liek atkārtoti pārbaudīt informāciju. Tāpat nozīme ir pārmērīgai interneta lietošanai kā stresa pārvarēšanas veidam.

Papildu ietekmi var radīt arī negatīva pieredze saziņā ar mediķiem — piemēram, ja cilvēkam šķiet, ka viņa sūdzības netiek uztvertas nopietni.

Kā izpaužas kiberhondrija

Šo stāvokli var atpazīt pēc vairākām pazīmēm: cilvēks regulāri meklē informāciju par simptomiem un nespēj apstāties, pēc medicīnisku materiālu lasīšanas izjūt pastiprinātu trauksmi, pieņem sliktākos scenārijus un arvien vairāk paļaujas uz internetu, nevis speciālistu viedokli.

Dažkārt reāli simptomi var būt minimāli vai vispār neizteikti.

Kāpēc tas ir bīstami

Kiberhondrija var būtiski pasliktināt dzīves kvalitāti. Pastāvīga trauksme traucē darbam un ikdienas saziņai, bet vēlme pārbaudīt katru simptomu var radīt nevajadzīgus izdevumus par izmeklējumiem.

Turklāt var mazināties uzticēšanās ārstiem — cilvēks sāk šaubīties par diagnozēm, ignorēt ārstēšanu vai, gluži pretēji, meklēt apstiprinājumu neesošām slimībām.

Kā mazināt kiberhondrijas ietekmi

Psihologi iesaka izturēties pret savām bažām bez nosodījuma un apgūt trauksmes vadīšanas prasmes. Var palīdzēt relaksācijas tehnikas, domu pierakstīšana un laika ierobežošana, kas tiek veltīts medicīniskās informācijas meklēšanai.

Svarīgi atcerēties, ka internets nevar aizstāt ārsta konsultāciju. Ja rodas simptomi, ieteicams vērsties pie speciālista, nevis mēģināt noteikt diagnozi patstāvīgi.

Tāpat būtiski kritiski izvērtēt informācijas avotus — daļa satura ir veidota, lai piesaistītu uzmanību, un var pārspīlēt riskus.

Vai drīkst meklēt informāciju par veselību

Pilnībā atteikties no informācijas meklēšanas nav nepieciešams. Saprātīga pieeja palīdz labāk orientēties jautājumos un sagatavoties sarunai ar ārstu.

Galvenais — izmantot uzticamus avotus, izvairīties no pašdiagnostikas un laikus apstāties, ja informācijas meklēšana sāk palielināt trauksmi.