Pētnieki izpētīja, kā dažādas iejaukšanās — no diētas līdz probiotikām un zarnu mikrobiotas transplantācijai — ietekmē smadzeņu darbību.
Zarnu mikrofloras stāvoklis var spēlēt galveno lomu kognitīvo funkciju samazināšanās un neirodeģeneratīvo slimību attīstības procesos. Šādu secinājumu izdarīja zinātnieki, analizējot 15 klīniskos pētījumus, kuros piedalījās vairāk nekā 4,2 tūkstoši cilvēku. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Nutrition Research (NR).
Pētnieki izpētīja, kā dažādas iejaukšanās — no diētas līdz probiotikām un zarnu mikrobiotas transplantācijai — ietekmē smadzeņu darbību. Izrādījās, ka zarnu baktēriju sastāva uzlabošanās ir saistīta ar atmiņas, domāšanas ātruma un vispārējo kognitīvo funkciju uzlabošanos, īpaši cilvēkiem ar agrīniem traucējumiem.
Visizteiktākais efekts bija novērojams, mainot uzturu un lietojot probiotikas, kā arī veicot mikrobiotas transplantāciju. Šīs pieejas palielināja labvēlīgo baktēriju daudzveidību, pastiprināja smadzenes aizsargājošu vielu ražošanu un samazināja iekaisumu — vienu no faktoriem, kas saistīts ar kognitīvo spēju pasliktināšanos.
Autori uzsver, ka šādas iejaukšanās ir visefektīvākās agrīnajās stadijās. Pie jau attīstītām demences formām to ietekme bija ierobežota. Tomēr rezultāti norāda, ka darbs ar zarnu mikrofloru var kļūt par perspektīvu virzienu, lai palēninātu ar vecumu saistīto kognitīvo funkciju samazināšanos.
