Viņu sāka uztvert kā izturības simbolu saskarē ar fizisku invaliditāti.
«Vairāk nekā 30 gadus mēs redzējām daudzas Kalo izstādes, galvenokārt retrospektīvas, kas gandrīz nemaz nepievērsa uzmanību viņas pēcnāves slavas uzplaukumam,» — norāda kuratore Mari Karmen Ramírez.
Hjūstonas Tēlotājmākslas muzejs izpēta tēmu «fridamanija»: termins tiek lietots kopš 1990. gadiem, bet, kā norāda kuratore, šeit pirmo reizi mēģina sistemātiski pētīt tās evolūciju.
Ekspozīcija apvieno Kalo personiskās mantas un 35 viņas darbus, tostarp «Saplaisājusi kolonna» (1944), kā arī 80 mākslinieku darbus no piecām paaudzēm, kuri bijuši viņas ietekmē. Starp tiem ir arī tādi pazīstami vārdi kā kubaņu-amerikāņu māksliniece 1970.–1980. gados Ana Mendieta, kā arī jaunāki autori, piemēram, meksikāniete Berenisa Olmedo, kuru darbi veltīti invaliditātes tematikai. Tematiski organizētā izstāde ietver nodaļas, kas kontekstualizē Kalo radošo darbību un tās saiknes ar sirreālismu un neomeksikānismu.
Vēl viena sadaļa analizē, kā pēdējā laikā autori sākuši uztvert Kalo kā izturības simbolu saskarē ar fizisku invaliditāti. «Katrā gadījumā mākslinieki, piesavinoties Kalo motīvus, pārdomāja tos projektos, kas risina sava laika problēmas, piemēram, dzimumu līdztiesību vai ķermeņa politiku,» — norāda Ramírez.
.jpg)
Vasarā izstāde dosies uz Londonas muzeju Tate Modern. Kā norāda Tobiass Ostranders, kurš to kurē Tate, struktūra paliks nemainīga, taču daži Kalo darbi tiks aizstāti ar citiem.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/CN3AxBmf7p0?si=S5JrVrASn87-igJP" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
