Pēc mākslinieces atklāsmes pret viņu sāka līt pārmetumi.
Vēl pusaudzes vecumā viņa nonāca rehabilitācijas centrā: no mājām skolnieci aizveda divi vīrieši, viņai uzlika rokudzelžus, bet pēc tam atstāja mežā.
Deivida Bovija un supermodeletes Imanas meita, dziedātāja Leksi Džouns, negaidīti atzinās, ka bērnībā nonākusi rehabā — par sabrukumiem viņa nosauca tēva slavu un paaugstinātās cerības.
25 gadus vecā Aleksandrija Zahra Džounsa (meitenes īstais vārds) sociālajos tīklos dalās, ka jau no mazotnes neapzināti jutās pakļauta sabiedrības uzmanībai — cilvēki nekad neizturējās pret viņu kā pret parastu bērnu. Vienmēr pastāvēja īpaša interese, kas saistīta ar mākslinieka figūru.
«Kādā brīdī es domāju, ka eksistēju nevis kā persona vārdā Leksi, bet kā Leksi–Meita,» — viņa dalās.
10 gadu vecumā Leksi piedzīvoja pirmo panikas lēkmi, bet līdz 11 gadiem nonāca pie pašsāpēšanas (paškaitējums — red.). Līdz 12 gadiem parādījās bulīmija, bet emocionālās nestabilitātes kulminācija iestājās 2014. gada vidū, kad Deividam Bovijam diagnosticēja vēzi, un meitas dzīvē sāka parādīties narkotikas un alkohols.
«Es sāku krist depresijā. Man bija mācību grūtības. Tā kā man bija problēmas apgūšanā, man bija smagi, un es ienīdu savu izskatu. 12 gadu vecumā man attīstījās bulīmija. 11 gados es sāku nodarīt sev pāri. Es jutījos stulba, nekvalificēta, nevērtīga, nevajadzīga, nemīlēta, un tas, ka man bija veiksmīgi vecāki, tikai pasliktināja situāciju. Man likās, ka es nekad nespēšu atbilst viņu gaidām. Es nevarēju saprast, kā iznāca, ka es piedzimu ģimenē, kur visi citur bija veiksmīgi, bet es visur cieta neveiksmi,» — stāsta māksliniece par savām bērnības izjūtām.
Sapratot, ka meita slīd lejup, vecāki nolēma viņu nosūtīt uz rehabu. Tajā brīdī Deivids Bovijs sacīja: «Man žēl, ka mums tas jādara». Pēc tam istabā ienāca divi gari vīrieši un teica tikai vienu frāzi: «Tu vari iet pa labu vai mēs pa sliktu tevi paņemsim». Leksi izvēlējās otro: viņa piespiedās pie galda kājas, sāka kliegt un pretojās.
«Viņi mani sagrāba, uzlika rokudzelžus, atņēma visu, kas man bija dārgs, un es spiedzu ar pilnu jaudu. Es saucu, lai kāds man palīdz, bet neviens nepalīdzēja…» — viņa atkal pārdzīvo tās emocijas.
Viņu ielika melnā apvidus auto, pat neļaujot aiziet atvadīties no vecākiem. 91 dienu viņa pavadīja programmā «dabā balstīta terapija». Dzīvoja ārā, bez iespējas noslēgties, dušā gāja tikai reizi nedēļā.
«Mēs kurinājām ugunis, nolobījām birzi un izšķērdējām dzirksteles ar akmeni un flinti. Uz tām ugunīm mēs gatavojām ēdienu un mācījāmies sasaistīt mezglus, lai izstieptu plēvi, zem kuras gulējām uz jogas paklājiņa un guļammaisā,» — stāsta viņa par rehabu apstākļiem.
Lai iet uz tualeti, nācās skaļi skaitīt, lai personāls saprastu: tajā brīdī kliente sevi neievainos. Atrasties rehabā viņa raksturo kā «atņemtu tiesības rīkoties ar savu dzīvi». Ārstēšana deva rezultātus, lai gan bija ļoti smaga. Pēc trim mēnešiem terapijas dabā viņu nosūtīja uz rehabilitācijas centru Jūtas štatā, kur viņa pavadīja vēl 13 mēnešus: tur atkal bija pārmeklēšana ar izģērbšanos, pazemojoša uzskaite, dzīve pastāvīgā uzraudzībā.
Tieši tur Leksi uzzināja, ka 2016. gada janvārī viņas tēvs mira, tikai divas dienas pēc sava pēdējā albuma "Blackstar" iznākšanas.
«Man bija greznība parunāt ar viņu divas dienas pirms tam, viņa dzimšanas dienā,» — viņa atceras. — «Es pateicu, ka mīlu viņu, un viņš atbildēja tāpat, un mēs abi zinājām, ka tas ir patiesi. Bet pēc tam es ieraudzīju ierakstu, kurā teica kaut ko līdzīgu: ‘‘Deivids Bovijs mira savas ģimenes lokā’’.»
Pēc mākslinieces atklāsmes pret viņu sāka līt pārmetumi, ka viņa mēģina vainot slavenos vecākus, taču meitene uzreiz paskaidroja, ka viņas ieraksts bija par ko citu — tas nav prasība pret ģimeni, ne mēģinājums «piesaistīt uzmanību», bet vēlme palīdzēt tiem, kuri tāpat kā viņa nespēj atrast savu vietu pasaulē. Un arī lēmums parādīt, cik skarbs ir rehabu pasaule.
«Mans stāsts nekad nav bijis mēģinājums vainot vecākus. Es ļoti mīlu savus vecākus un neesmu pret viņiem nikna. Viņi centās palīdzēt bērnam, kurš cīnījās ar grūtībām, ko neviens no mums toreiz nesaprata. Es nekad par to nedalījos, lai radītu ģimenes konflikta ainu,» — spriež Leksi.
Tieši tur Leksi uzzināja, ka 2016. gada janvārī viņas tēvs mira, tikai divas dienas pēc sava pēdējā albuma "Blackstar" iznākšanas.
«Man bija greznība parunāt ar viņu divas dienas pirms tam, viņa dzimšanas dienā,» — viņa atceras. — «Es pateicu, ka mīlu viņu, un viņš atbildēja tāpat, un mēs abi zinājām, ka tas ir patiesi. Bet pēc tam es ieraudzīju ierakstu, kurā teica kaut ko līdzīgu: ‘‘Deivids Bovijs mira savas ģimenes lokā’’.»
Pēc mākslinieces atklāsmes pret viņu sāka līt pārmetumi, ka viņa mēģina vainot slavenos vecākus, taču meitene uzreiz paskaidroja, ka viņas ieraksts bija par ko citu — tas nav prasība pret ģimeni, ne mēģinājums «piesaistīt uzmanību», bet vēlme palīdzēt tiem, kuri tāpat kā viņa nespēj atrast savu vietu pasaulē. Un arī lēmums parādīt, cik skarbs ir rehabu pasaule.
«Mans stāsts nekad nav bijis mēģinājums vainot vecākus. Es ļoti mīlu savus vecākus un neesmu pret viņiem nikna. Viņi centās palīdzēt bērnam, kurš cīnījās ar grūtībām, ko neviens no mums toreiz nesaprata. Es nekad par to nedalījos, lai radītu ģimenes konflikta ainu,» — spriež Leksi.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru