Kā PSRS seksa simbols Žarikovs dzīvoja divās mājās 0 141

Viņš dāvāja miljoniem skatītāju neaizmirstamus tēlus un dzīvoja spilgtu, taču sarežģītu dzīvi.

Aktieris piedzima 1941. gada 26. februārī Maskavā rakstnieka Leonīda Žarikova ģimenē. Bērnību viņš pavadīja pie vecmāmiņas un vectēva pie Zagorskas (Sergijeva Posada). Pēc skolas beigšanas Žarikovs gandrīz nejauši iestājās VGIK — viņš uz šo augstskolu devās tikai tāpēc, lai būtu blakus meitenei, kurā bija iemīlējies.

Jau otrajā kursā aktieris uzfilmējās savā pirmajā filmā — Jūlija Raizmana drāmā «А если это любовь?». Nākamajā gadā režisors Andrejs Tarkovskis uzaicināja Žarikovu savā debijas pilnmetrāžas filmā «Иваново детство». Pēc studiju beigšanas 1964. gadā aktieris uz diviem gadiem devās uz VDR, kur spēlēja seriālā «Русский для вас». Žarikova karjerā par galveno projektu kļuva daudzsēriju televīzijas filma «Рожденная революцией» (1974–1977).

1970. gadā filmēšanas laikā Žarikovs nokrita no zirga un guva skriemeļu lūzumu un gūžas locītavas traumu. Sekas viņu vajāja visu mūžu: 1999. gadā viņam nācās veikt divas sarežģītas operācijas ar protezēšanu.

Žarikovs bija divas reizes precējies. Par viņa pirmo sievu 1962. gadā kļuva daiļslidošanas trenere Valentina Zotova, ar kuru viņš nodzīvoja 12 gadus. 1973. gadā Žarikovs iepazinās ar aktrisi Natāliju Gvozdikovu, ar kuru viņš apprecējās pēc gada. 1976. gadā viņiem piedzima dēls Fjodors.

1994. gadā Žarikovam sākās romāns ar žurnālisti Tatjanu Sekridovu, kura viņam dzemdēja divus ārlaulības bērnus. Gandrīz deviņus gadus viņš dzīvoja divos mājokļos, kamēr mīļākā neizstāstīja par viņu attiecībām. Tad, pēc Gvozdikovas prasības, viņš pilnībā pārtrauca saziņu ne tikai ar Sekridovu, bet arī ar bērniem, kurus līdz tam atbalstīja.

«Viņš man bija viss. Pat izdevās piedot neuzticību — ne tāpēc, ka būtu aizmirsusi, bet tāpēc, ka bija vairāk labā,» sacīja Gvozdikova.

2012. gada 18. janvārī aktieris miris no vēža Botkina slimnīcā. Viņu apbedīja Maskavas Troekurovas kapsētā.